Sākums laikraksta 15. augusta numurā. Smags darbs un stingrs režīms Vecsaules kūdras purvā darbu sezona ilga no agra pavasara līdz vēlam rudenim, kad kūdru raka, krāva grēdās un transportēja uz tuvējo Misas dzelzceļa staciju.
(Sākums laikraksta 15. augusta numurā.)
Smags darbs un stingrs režīms
Vecsaules kūdras purvā darbu sezona ilga no agra pavasara līdz vēlam rudenim, kad kūdru raka, krāva grēdās un transportēja uz tuvējo Misas dzelzceļa staciju. Ziemā veda tikai vasarā sarakto kūdru uz staciju. Darbs bija organizēts maiņās. Katram ieslodzītajam noteica izstrādes normas, kas bija jāizpilda 10 – 12 stundu ilgā darba dienā. Par izstrādes normu neizpildīšanu piemēroja dažādus sodus (papildu darbu, piederīgo sūtījumu liegšanu), par labu darbu atļāva tikties ar tuviniekiem. Par režīma pārkāpumiem, kā arī par izstrādes normu regulāru nepildīšanu vainīgo sodīja uz laiku līdz piecām diennaktīm, ievietojot karcerī (telpā bez logiem), izsniedzot maizi un ūdeni.
Nometnes tuvumā atradās šūšanas darbnīca, kur galvenokārt strādāja sievietes. Izmantojot nošauto ebreju drēbes, viņas gatavoja un arī laboja ieslodzīto apģērbu. 1942. – 1943. gada ziemā, kad nenotika kūdras rakšana, vairākus desmitus ieslodzīto ik dienu ar kravas automašīnu veda uz Vecumnieku mežniecību darbā. 1942. gada ziemā un pavasarī vairāki ieslodzītie strādāja Bauskas slimnīcas celtniecībā.
Jāstrādā arī slimajiem
Nometnē nebija medicīniskā personāla, tādēļ darbā vajadzēja iet arī slimajiem. Reizi pa reizei ieslodzītie no smagā darba un slimībām mira, viņus apraka kūdras purva tuvumā esošajā kapsētā. Tomēr masveida nāves gadījumu Vecsaules kūdras purva nometnē nebija. Par ārkārtēju notikumu uzskatīja ieslodzīto bēgšanu. Par to, ka šādi gadījumi ir bijuši, liecina vairāki fakti. Bēgšana vienmēr beidzās ar bēgļa noķeršanu un nošaušanu, ko parasti darīja kāds nometnes apsargs.
Ieslodzītie dzīvoja vairākās dēļu barakās ar divstāvu un trīsstāvu lāvām. Viena lāva bija apmēram metru plata, uz tās gulēja divi cilvēki. Vasarā barakās valdīja neciešams karstums, bet ziemā pirmā stāva gulētāji sala, kaut arī dienu un nakti ar kūdru kurināja divas krāsnis. Ziemā ieslodzītajiem izsniedza arī vecas segas.
Niecīgas pārtikas normas
Ieslodzītajiem izsniegtās pārtikas pietika dzīvības nodrošināšanai, kaut arī smagajā darbā cilvēki tika diezgan izkalpināti. Latvijas Valsts Vēstures arhīvā esošie nometnes vadības pārskati liecina, ka 1942. gada martā nometnē atradās pāri par simt cilvēku. Viņu uzturam tika izmantoti noteikta daudzuma produkti: tēja, rudzu maize, liellopu gaļa, kartupeļi, putraimi, grūbas, skābi kāposti, burkāni, bietes, kāļi, sīpoli, sāls. Piemēram, 28. martā ēdienkartē vienam ieslodzītajam bija paredzēts 320 gramu rudzu maizes (dienas norma), brokastīs – viens grams tējas, pusdienās – 35 grami liellopu gaļa, 250 gramu kartupeļu, 50 gramu burkānu, 20 gramu putraimu, seši grami sīpolu un sāls. Vakariņas nebija paredzētas. Ieslodzītajiem, kuri izpildīja izstrādes normas, atļāva saņemt arī piederīgo pārtikas sūtījumus.
1943. gada beigās darba nometne Vecsaules kūdras purvā tika likvidēta. Visus ieslodzītos pārvietoja uz Salaspils koncentrācijas nometni. Tādējādi darba nometne kā rezerves cietums politieslodzīto nometināšanai Vecsaules kūdras purvā pastāvēja no 1941. gada augusta līdz 1943. gada beigām.
