Augstskolas noteikušas dažādus termiņus, līdz kuriem studentiem ir jāsamaksā nauda par mācībām.
Augstskolas noteikušas dažādus termiņus, līdz kuriem studentiem ir jāsamaksā nauda par mācībām. Rīgas Tehniskās universitātes audzēkņiem, piemēram, tas ir jāizdara līdz augusta beigām. Studenti šo naudu var iegūt, ņemot kredītu bankā.
Šis process nav vienkāršs, arī valsts garantēto kredītu skaits var izrādīties nepietiekams visiem naudas gribētājiem. Studiju fonda direktors Jānis Ķirsons vēstī, ka sociālo kredītu šogad saņems trīs tūkstoši jauniešu, bet studiju kredītu – 3300 jauniešu. Noteikts, ka kredītus studentiem izsniedz divas bankas: akciju sabiedrība «Latvijas Krājbanka» un akciju sabiedrība «Hansabanka». Kārtību, kāda noteikta studentiem kredīta saņemšanai, skaidro «Hansabankas» Bauskas filiāles kredītspeciālists Ainars Balcers.
Pirmā informācija jāsaņem augstskolā
Informācija un paskaidrojumi par kredītu studentam vispirms ir jātaujā savā augstskolā. Viņam jāiesniedz pieteikums augstskolas kredītu piešķiršanas komisijai. Ja students ir saņēmis komisijas akceptu, Studiju fonds par to informē banku. Students pats nevar izvēlēties banku, kurā ņemt kredītu, viņam jāvēršas tajā bankā, kura apkalpo attiecīgo augstskolu. «Hansabanka» kreditē Latvijas Universitātes (LU), Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Daugavpils Pedagoģiskās universitātes, Banku augstskolas, Vidzemes augstskolas, Biznesa augstskolas «Turība», augstskolas «Attīstība», Rīgas Ekonomikas augstskolas, LU Rīgas Humanitārā institūta, Ventspils augstskolas un Starptautiskās praktiskās psiholoģijas institūta studentus.
Ir noteikti divu veidu kredīti: studiju un studējošo jeb sociālais kredīts. Studiju kredīta apmērs vienam studējošajam nepārsniegs noteikto maksu par studijām. Savukārt studējošā kredīta apmē- ri ir noteikti šādi: pirmo triju kursu studenti drīkstēs ņemt līdz 60 latiem mēnesī, sākot no ceturtā studiju gada un maģistrantūras studentiem tas noteikts līdz 80 latiem, doktorantiem – līdz 100 latiem mēnesī. Studējošā kredītu varēs saņemt desmit mēnešu gadā, izņemot jūliju un augustu.
Galvotāja ienākumiem jābūt vismaz 60 latu
Kredītiestāde varēs izsniegt studējošajam kredītu pēc tam, kad būs saņemts divu fizisko personu galvojums. Radniecībai ar studentu nav nozīmes, galvenā prasība, lai viņu vidējie mēneša ienākumi būtu vismaz 60 latu. Galvotājiem tas ir jāapliecina ar darba devēja izsniegtu izziņu. Galvotājs nedrīkst būt studējošais, kurš pats saņem kredītu.
Atsevišķos gadījumos, ja kredīta ņēmējam nav iespējams nodrošināt divu fizisko personu galvojumu (viens no vecākiem miris, ir pirmās, otrās grupas invalīds vai pensionārs), students varēs saņemt kredītu ar vienas fiziskās personas sniegtu galvojumu. Par bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, un studējošajiem no trūcīgām ģimenēm varēs galvot arī attiecīgā pašvaldība. Fizisko personu galvojuma vietā kredīta prasītājs var piedāvāt ķīlā nekustamo īpašumu vai vērtspapīrus. Šajā gadījumā kredītiestāde ar ķīlas devēju noslēgs ķīlas līgumu.
Aizdevumus noformē arī filiālēs
Kredītu nosacījumos «Hansabankai» un «Latvijas Krājbankai» atšķirību nebūs. Studentam ir noteikta likme – pieci procenti gadā. Starpība starp bankas noteikto procentu likmi un šiem pieciem procentiem tiks segta no valsts līdzekļiem. Kredītus jāsāk atmaksāt ne vēlāk kā ar trešo mēnesi pēc studiju pārtraukšanas vai arī gadu pēc studiju beigšanas. Ja students kredītu neatmaksās, banka vērsīsies tiesā un pilnā apmērā naudu pieprasīs no galvotājiem. Ja tiesa nolems, ka galvotāji ir maksātnespējīgi, tad 90 procentu no izsniegtā kredīta bankai segs valsts.
Kredītus studentiem noformēt varēs arī banku filiālēs Bauskā. A. Balcers apliecināja, ka par kredīta ņemšanas iespējām jau interesējušies studenti, arī viņu vecāki.
