Lasītāji arvien izrāda interesi par apgāda «Vieda» izdoto grāmatu «Nevienam mēs Latviju nedodam».
Lasītāji arvien izrāda interesi par apgāda «Vieda» izdoto grāmatu «Nevienam mēs Latviju nedodam». 8. augustā «Bauskas Dzīves» 2. lappuses publikācija «Arī es nevienam Latviju nedošu» rosinājusi izteikties lasītāju Rožkalnu Bauskā.
Kas īsti notiek – tautas atmoda vai aizmigšana?
Vēlos izteikt savas domas par grāmatu «Nevienam mēs Latviju nedodam». Es pilnīgi piekrītu tēmu aktualitātei, bet pasniegšanas veids man nav pieņemams. Tā ir nacionāli noskaņotu jauniešu provokācija pret Latvijas virzību uz Eiropas Savienību un NATO. Man nav izprotama negatīvā attieksme pret civilizētu repatriācijas procesu, kāpēc valdība neko nedara. Ar konkursiem un vēstuļu iesniegšanu ES komisāriem nekas nebūs līdzēts. Labāk paskatīsimies paši uz sevi.
5. augustā autokrosa laikā Mūsas trasē līdzās sēdēja līdzjutēju bariņš no Igaunijas. Es nesapratu, ko viņi teica, bet nedzirdēju nevienu «vot», «davai», «truba» u. c. vārdus. Pat mūsu santīmus par kapeikām viņi nesauca. Man aiz muguras atradās bariņš latviešu, kuru sarunās šādi vārdi bira kā no pārpilnības raga.
Mani ļoti interesē, kāpēc šie nacionālisti visas nelaimes saskata Rietumos – ES un NATO –, bet savos šausmu pareģojumos nepiemin Krieviju? Manuprāt, Eiropas Savienība tomēr nodrošina dalībvalstu visu nozaru attīstību, lai gan pastāv daudz problēmu. Tur nav pazudusi neviena valoda, neviena kultūra, to nevar apgalvot par Austrumos esošo NVS. Nebaidīsimies, ja Latvijā arī būs kara bāzes, par kurām tik ļoti 13. jūnija rakstā baidās G. Žilinskis («Īstenībā visur vīd tikai lielvalstu intereses», 8. lpp. – «BDz»), tad to iemītnieki sev valsts valodu un vēlēšanu tiesības nepieprasīs.
Vēl gribētu mudināt latviešus neapmeklēt visādu «Solidaritāšu» organizētus pasākumus, neskriet uz Rīgas Domes pašreizējās vadības iztapšanas «pasākumiem» Krievijai Doma laukumā. Un nepriecāsimies par rūdītu provokatoru izaicinātu jauniešu rakstiem.
Jā, «Viedas» vadītājs A. Garda pašvaldību vēlēšanu rezultātus nosaucis par tautas atmodas sākumu, man to gribas dēvēt par tautas aizmigšanas sākumu. Sāksim reiz vairāk strādāt paši, latvieši! Sāksim ar sevi, ar mazumiņu – runāsim tikai latviski. Es tā daru nu jau kādus astoņus vai deviņus gadus, un ticiet man – pēc trešā ceturtā, nu labi – piektā teikuma visi cittautieši pāriet uz latviešu valodu. Kāds pārdevējs, jūtot pircēja novēršanos, pēkšņi latviešu valodu atceras. Iztīrīsim savu valodu no «trubām», «samosvaliem» un «kapeikām»!
Vārdam «nacionālists» jābūt pozitīvai nokrāsai
Par šo tematu vēstulē redakcijai raksta M. Supe no Saulaines.
Īsi pirms vasaras saulgriežiem mūsu sabiedrības augstāko un arī ne pārāk augsto aprindu gaisotnē uzvirmoja neprognozētas nepatikšanas un kaislības. Labāko aprindu svēto mieru un integrācijas sapņus iztraucēja apgāda «Vieda» tautā laistais, nacionāli noskaņotu Latvijas jauniešu eseju krājums, kas tiražēts 3000 eksemplāros .
Valdošo aprindu nepatiku izraisīja Saeimas deputātu Roberta Jurdža, Jura Vidiņa un nacionālā dumpinieka Eduarda Berklava piedalīšanās «pretvalstiskās grāmatas prezentācijās». «Viedas» direktors A. Garda teju izdarījis kriminālnoziegumu, uzdrīkstēdamies mest laipu pāri pilsoniskās nedrošības grāvim uz nacionālās pašapziņas krastu. Par to viņš ticis pratināts un tincināts. Zibeņus šķīla un pērkonus dārdināja Krievijas Ārlietu ministrija, tās dienestnieki uzņēmās teikšanu par visu, kas notiek Latvijā. Prezidents Vladimirs Putins nesen pusskaļi ieklukstējās par Baltijā diskriminētiem krievu «cālīšiem». Viņiem vajadzētu atgriezties zem lielās Dzimtenes ērgļa spārniem. Taču «diskriminētās aprindas» labi zina, ka plašajā un lielajā Krievzemē privilēģijas nevienam bez darba nedos.
Nacionālās jūtas ir svarīgs priekšnoteikums dzimtenes mīlestības un patriotisma apliecināšanai. Daudzi to neuzdrošinās. Valdošās politiskās aprindas aizdomīgas grāmatas nelasa un turas tālāk no apgāda «Vieda» grēka un latviski domājošas jaunatnes. Latvietim, kurš prāto par savas tautas nākotni, būt nacionālistam ir vienīgā izvēles iespēja. Vārdam «nacionālists» ir jābūt pozitīvai nokrāsai.
