Trīs baušķenieki kopā ar Latvijas bibliotēku vadītājiem un pašvaldību darbiniekiem piedalījās pieredzes apmaiņas braucienā uz Dienvidigaunijas bibliotēkām.
Trīs baušķenieki kopā ar Latvijas bibliotēku vadītājiem un pašvaldību darbiniekiem piedalījās pieredzes apmaiņas braucienā uz Dienvidigaunijas bibliotēkām. Izbraukumu rīkoja Latvijas Bibliotekāru biedrība.
Kaimiņzemes grāmatu krātuvju darbu tuvāk iepazina Bauskas pilsētas Domes priekšsēdētājas palīdze Māra Bite, Bauskas rajona Centrālās bibliotēkas direktore Baiba Tormane un pilsētas Domes deputāts Jānis Matisons.
Īstā Eiropa sākas jau Valgā
Maršrutā bija iekļauts mazpilsētu un lauku apdzīvotu vietu apmeklējums. «Atšķirību starp lielpilsētu un laukiem Igaunijā vispār nejūt, jo bibliotekāro pakalpojumu klāsts un kvalitāte ir līdzvērtīga. Jaunās tehnoloģijas, tostarp pastāvīgs interneta pieslēgums bibliotēkās, ir pat ciematos, kur iedzīvotāju skaits nepārsniedz divus tūkstošus. Manuprāt, Igaunija kaut vai rīt varētu kļūt par Eiropas Savienības pilntiesīgu dalībvalsti,» tā vērojumus komentē Baiba Tormane.
Pilsētas Domes priekšsēdētājas palīdze Māra Bite teic, ka iespaidi bijuši gluži vienkārši satriecoši. Latvijas delegācijai Valgā noritējusi tikšanās ar pilsētas mēra vietnieku. Viņš sacījis tā: «Man būs grūti atbildēt uz jūsu jautājumiem, jo Igaunijas valsts kultūrpolitika ļoti atšķiras no jūsu valstī realizētās.» Māra Bite teic, ka ceļojuma laikā gandrīz uz katra soļa tam varējis rast apstiprinājumu.
Pusi finansējuma nodrošina valsts
Latvieši iepazinās ar triju rajonu galvenajām bibliotēkām, kam ir tāds pats statuss kā Bauskas rajona Centrālajai bibliotēkai. Visas atrodas nesen rekonstruētās ēkās. Piemēram, Valgas bibliotēkas rekonstrukcijai iztērēts Ls 500000. No tiem puse ir valsts finansējums, puse – pašvaldības nodrošinājums.
Katrā rajona galvenajā bibliotēkā strādā četri valsts finansēti speciālisti, bet pārējos algo pašvaldība. Igaunijā bibliotēku uzturēšanai 44 procentus līdzekļu piešķir valsts, bet 56 procentus – pilsētu vai pagastu pašvaldības.
Māra Bite bijusi izbrīnīta, ka 37 procentiem visu Igaunijas bibliotēku ir pastāvīgs interneta pieslēgums. Situācija Latvijā ir nesalīdzināmi sliktāka. Piemēram, Bauskas rajonā pastāvīgs interneta pieslēgums ierīkots tikai rajona Centrālajai un Īslīces pagasta 1. bibliotēkai. Turklāt Bauskas rajons uz vispārējā fona jauno tehnoloģiju ieviešanas jomā tiek uzskatīts par vienu no progresīvākajiem valstī.
Biežāk jābrauc uz kaimiņzemi
Igaunijas mazpilsētu bibliotēkās strādā vidēji 20 darbinieku, katram ir savs dators. Bibliotekāro procesu automatizācijas pakāpe ir ļoti augsta. Māra Bite stāsta: «Visās bibliotēkās ir speciāli būvētas, nevis pielāgotas mēbeles. Darbojas lifti, iebrauktuves invalīdu ratiņiem, īpašas tualetes, lasītavas, mūzikas nodaļas, grāmatu restaurācijas darbnīcas. Lieliem un maziem lasītājiem radītas maksimālas ērtības. Jebkurā apdzīvotā vietā kultūrvide ir fantastiski sakārtota. Tādēļ vien būtu biežāk jābrauc uz Igauniju, lai pārliecinātos, kādus rezultātus spēj sniegt gudra un tālredzīga valsts kultūras politika.»
