Rajona mežos joprojām aktuāla ir kaitēkļu slimību izplatīšanās iespēja.
Rajona mežos joprojām aktuāla ir kaitēkļu slimību izplatīšanās iespēja.
Varbūt veiksmīgāk cīņu ar tiem varēs veikt, ievērojot valdības 2001. gada 29. maijā izdotos «Noteikumus par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtas situāciju izsludināšanu mežā». Par tiem plašāk stāsta Bauskas virsmežniecības virsmežzinis ANDREJS BULLE.
– Jaunās normas aizstāj līdzšinējos Meža sanitāros noteikumus un nosaka veicamos aizsardzības pasākumus, to izpildes kārtību un termiņus, reglamentē ārkārtas situāciju izsludināšanas kārtību (tās saistītas ar augstu meža ugunsbīstamību, meža kaitēkļu savairošanos, meža slimību masveida izplatīšanos).
Visiem meža īpašniekiem noteikts pienākums – kopšanas un sanitārajās cirtēs laikus izcirst un izvest no meža stumbra kaitēkļu invadētus (apsēstus), slimību inficētus, vēja un sniega dēļ gāztus, lauztus, kā arī bojātus kokus.
Jāsteidz likvidēt postījumus
Kas tiek darīts postījumu likvidēšanā?
– Jūlija virpulis skāra mežus galvenokārt Iecavas, Vecumnieku, Dāviņu, mazliet Codes un Stelpes pagastā. Tur vērojami vienlaidu meža postījumi – koki gāzti un lauzti. Vējš nesaudzēja valsts, privātos mežus, arī māju un citus stādījumus. Tieši šajās vietās masveidā var savairoties meža kaitēkļi.
Ļoti intensīvi vējgāzes likvidē valsts mežos, kur to tiesiskais valdītājs – valsts akciju sabiedrība «Latvijas valsts meži» – koncentrējis ievērojamus spēkus, lai ātri izvāktu no meža vētras bojātus kokus. Privātos mežos saimniekiem būtu jāstrādā daudz čaklāk vējgāžu savākšanā. Ir pat tādi mežu īpašnieki, kas līdz šim neko nav darījuši.
Vai viņiem piemērosit kādas sankcijas?
– Pagaidām mežniecību darbinieki aicina, skaidro un brīdina, fiksē situāciju, lai sauktu pie atbildības tad, ja viņu bezdarbības dēļ mežus bojās savairojušies kaitēkļi.
Termiņi kokmateriālu izvešanai
Vai visu sugu kokus vienādi apdraud meža kaitēkļi?
– Mūsu apstākļos visbīstamākās ir skuju kokus – priedes un egles –, kā arī ošus apdraudošas kaitīgo kukaiņu sugas. Tāpēc no meža vispirms jāizvāc izgāztas priedes, egles, oši.
Apdraudēti arī sagatavotie kokmateriāli, ja tos laikus neizved no meža. Tajos kaitēkļi savairojas, pārziemo un nākamajā pavasarī var postīt arī palikušās audzes. Noteikumos norādīts, ka skujkoku un oša kokmateriāli, kas sagatavoti no 1. maija līdz 1. septembrim, jāizved no meža vai jāaizsargā pret stumbra kaitēkļiem ne vēlāk kā mēneša laikā pēc to sagatavošanas.
No 1. septembra līdz 1. maijam cirstie skujkoku un oša kokmateriāli jāizved vai jāaizsargā ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūnijam. No 1. jūnija līdz 1. septembrim pret stumbra kaitēkļiem neaizsargātus skujkoku vai oša kokmateriālus krautuvēs un kokzāģētavās aizliegts atstāt tuvāk par 500 metriem no skujkoku vai oša mežaudzēm.
Kā aizsargāt sagatavoto koksni?
– Vairums bīstamo kaitēk- ļu dzīvo svaigā koksnē un neizmanto sausu koksni, tāpēc jāpanāk kokmateriālu ātrā- ka apžūšana, tos nomizojot pilnībā vai noņemot mizu vie- tām.
Meža kaitēkļu savairoša- nos var veicināt arī ciršanas atliekas, kas rodas pēc koku gāšanas, atzarošanas, sagarumošanas un izvešanas. Tās vēlams izvest no meža pārstrādei vai sadedzināt. Cirša- nas atliekas var ieklāt pievešanas un treilēšanas ceļos, izņemot kailcirtēs sila, mētrāja un lāna meža augšanas apstākļu tipos. Cirsmas jāsatīra reizē ar izstrādi, bet ziemā izstrādātās cirsmas – ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. maijam.
Kā izsludina ārkārtas situāciju
Nereti novērojams, ka koki bojāti, neuzmanīgi izvedot materiālus no meža.
– Noteikumi paredz, ka audzēs uz kūdras un slapjajām minerālaugsnēm, kā arī visās egļu audzēs jāierīko līdz četrus metrus plati tehnoloģiskie koridori. Lai samazinātu sakņu bojāšanu, noteikts, ka kopšanas un sanitārajās cirtēs mehānismu veidotās risas, kas dziļākas par 15 centimetriem, nedrīkst pārsniegt 20 procentu no pievešanas vai treilēšanas ceļa garuma cirsmā. Darbam jāizvēlas laika apstākļi, kad augsne nav izmirkusi.
Meža ceļos, stigās un meliorācijas grāvju atbērtnēs risas, kas dziļākas par 25 centimetriem, bezsala laikā jāizlīdzina mēnesi pēc cirsmas izstrādes, bet sala apstākļos – mēneša laikā pēc augsnes atkušanas.
Par šo noteikumu neievērošanu atbildība paredzēta Administratīvo pārkāpumu kodeksā – līdz 100 latiem.
Kas ir tiesīgs noteikt ārkārtas situācijas mežā?
– Ārkārtas situācijas izsludināt ierosina Valsts meža dienests, pamatojoties uz meža patoloģiskā stāvokļa datiem un ziņojumiem par meža ugunsgrēkiem vai tā bojājumiem. Ārkārtas situācijas tiešu draudu gadījumā rajonā virsmežniecība iesniedz rakstveida ierosinājumu Ārkārtējo situāciju rajona operatīvajai komisijai. Pamatojoties uz šīs komisijas lēmumu, ārkārtas situāciju izsludina rajona Padomes priekšsēdētājs.
Reģionāla vai valsts mēroga ārkārtas situāciju pēc Valsts meža dienesta ģenerāldirektora ierosinājuma izsludina ministru prezidents.
