Vēl nesenos laikos 35 padomju aktīvistu nošaušana Vecsaules silā tika pieminēta visai bieži, taču notikušais daudzkārt pārspīlēts un ideoloģiski apstrādāts.
Vēl nesenos laikos 35 padomju aktīvistu nošaušana Vecsaules silā tika pieminēta visai bieži, taču notikušais daudzkārt pārspīlēts un ideoloģiski apstrādāts.
Pēc valstiskās neatkarības atgūšanas par šo notikumu vairs nerunāja vispār. Pamatīgi iedziļinājies dokumentos, sniegšu savu versiju par notikušo.
Nešauboties nolemj nāvei
Pēc tam, kad 1941. gada jūlijā un augustā visas ieslodzījuma vietas Bauskā bija pārpildītas ar arestētajiem padomju aktīvistiem, sākās viņu lietu izskatīšana. Drošības policijas izmeklētāji šo darbu Bauskā beidza 1941. gada augusta nogalē. Par nosūtīšanu uz izveidoto darba nometni jeb rezerves cietumu Vecsaules kūdras purvā jau ir rakstīts.
Pēc veiktās izmeklēšanas 35 padomju aktīvistus, kas padomju okupācijas varas gadā bija darbojušies gan Bauskas pilsētā, gan apriņķa pagastos, bija paredzēts nošaut. Zinot vairākas no šīm personām un viņu aktivitātes 1940. – 1941. gadā, nav līdz galam skaidri kritēriji, pēc kuriem cilvēks tika nolemts nāvei. Var mēģināt saprast, piemēram, to, ka nāvei nolemti bija kādreizējais Tautas Saeimas deputāts Bauskas pagasta skolas direktors Voldemārs Strautnieks (Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris), NKVD Bauskas apriņķa nodaļas pilnvarotais Iecavas pagastā Jānis Zasčerinskis un vēl daži redzamāki padomju varas administratīvo un represīvo institūciju darbinieki, kā arī kāda nezināma sieviete, kuru nošaut bija paredzēts par divu izbēgušu Sarkanās armijas karagūstekņu slēpšanu.
Neskaidrību kritērijos rada tas, ka nošaut paredzēja arī vairākus apcietinātos apriņķa pagastu izpildu komiteju priekšsēdētājus un atbildīgos darbiniekus (savulaik LSDSP valdes locekli un partijas vēsturnieku Jāni Aberbergu, kurš 1940. – 1941. gadā bija Iecavas pagasta izpildu komitejas priekšsēdētājs), bet citas apcietinātās pagastu izpildu komiteju amatpersonas un pat apriņķa Izpildu komitejas priekšsēdētājs Laimonis Draudziņš tika nosūtītas uz cietumu Jelgavā vai uz Vecsaules kūdras purvā ierīkoto darba nometni. Nošaut bija paredzēts arī skolotāju un pionieru vadītāju Almu Šlosbergu-Skuju, taču vairāku citu apriņķa skolu pionieru vadītāji, kas arī bija apcietināti, tika nosūtīti darbā uz kūdras purvu Vecsaulē.
Akciju vada latviešu policisti
Ņemot vērā 35 cilvēku nošaušanas akcijas vietējo nozīmi un mazo vērienu (salīdzinājumā ar gandrīz pirms mēneša notikušajām ebreju slepkavošanas akcijām), to paveica vietējie latviešu policisti bez attiecīgu vācu institūciju tiešas līdzdalības. Atbildīgais par akcijas norisi bija apriņķa policijas 1. iecirkņa priekšnieka palīgs Pēteris S. (lai gan šīs un turpmāk nosaukto personu uzvārdi ir zināmi, tos neminēšu ētisku apsvērumu dēļ), kurš 1. septembra vakarā sasauca iecirkņa B grupas policistu (štata policistu) apspriedi un pavēstīja, ka naktī notiks komunistu šaušana. Viņš aicināja pieteikties brīvprātīgos šāvējus. Pieteicās apmēram 25 – 30 policistu, arī vairāki no viņiem ir zināmi. Pārējiem B grupas policistiem bija jānodrošina konvojs un slepkavības vietas apsardze. Šajā akcijā, atšķirībā no iepriekšējām ebreju slepkavošanas akcijām, iztika bez C grupas tā saucamo palīgpolicistu līdzdalības.
2. septembrī agri no rīta, īsi pirms nāvei nolemto cilvēku atvešanas, Vecsaules pagasta Likvertenu mežā apriņķa policijas B grupas komandiera Arvīda U. vadībā ieradās vairāki policisti, izraka bedri un izvietojās 50 – 100 metru attālumā no tās. Tad kopā ar diviem drošības policijas virsniekiem ieradās šāvēji un Pēteris S.
Nāvei nolemto atvešanai no Bauskas tika norīkots šoferis Andrejs G., kurš visus 35 cilvēkus, kas bija sasieti kopā pa divi, vienā reisā atveda ar kravas automašīnu. Gaismai austot, uz mežu atvestos aizdzina līdz bedrei, un šāvēju komanda Pētera S. vadībā (viņš deva komandas) visus nošāva. Daži policisti pēc tam aizbēra bedri.
Kāda baušķeniece reiz atstāstīja viņai savukārt stāstītu faktu, ka mežā (slepkavu komandā vai apsardzē?) bijis kāds no upura V. Strautnieka skolniekiem, kuram skolotājs atvadoties teicis: «Tevi es šeit necerēju sastapt, paliec sveiks.» Stāstīto apstiprina vairāku bijušo Bauskas policistu krimināllieta, kurā epizodēs par padomju aktīvistu nošaušanu ir minēts: kāds no policistiem atpazinis upurī savu skolotāju.
Trūkst pierādījumu
Latvijas PSR Valsts ārkārtējās komisijas ziņojumos vēl ir runa par apmēram 100 padomju aktīvistiem, kas jau jūlijā no Bauskas cietuma aizvesti uz toreizējā Īslīces pagasta Kaucmindes parku, tagad Saulaine, un aiz Mājturības semināra ēkas nošauti. Eksekūcijas vietā vēl tagad atrodas pēc kara uzstādīts piemiņas akmens, taču nevienā no Latvijas Valsts arhīvā līdz šim skatītām bijušo Bauskas apriņķa (t. sk. Īslīces pagasta) policistu krimināllietām apstiprinājumu šādam notikumam gūt nav izdevies.
Varbūt kādam lasītājam ir kaut kas zināms par baisajiem notikumiem?
