Līdz 1. septembrim četras vietējās pašvaldības padomes sēdē pieņēmušas lēmumu «Par kopīga sabiedrisko pakalpojumu regulatora veidošanu» un iesniegušas to rajona Padomei.
Līdz 1. septembrim četras vietējās pašvaldības padomes sēdē pieņēmušas lēmumu «Par kopīga sabiedrisko pakalpojumu regulatora veidošanu» un iesniegušas to rajona Padomei (RP).
Likums «Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem» pieņemts 2000. gada 19. oktobrī. Šī gada jūnijā pašvaldību darbiniekiem notika seminārs par regulatoru darbības iespējamiem modeļiem. Bauskas rajona pašvaldību apvienības sēdē jūlijā mutvārdos vienojās par kopīga sabiedrisko pakalpojumu regulatora veidošanu. Šādu informāciju «Bauskas Dzīvei» sniedz RP Attīstības un plānošanas nodaļas vecākais speciālists Jānis Ķēniņš.
Finansējuma nepietiek
RP ir apzinājusi visas vietējās pašvaldības un noskaidrojusi, ka sabiedrisko pakalpojumu neto apgrozījums rajonā gadā sasniedz pusotra miljona latu. Regulatora finansēšanai likums paredz 0,2 procentus no neto apgrozījuma, un Bauskas rajonā tas būtu ap 3000 latu. «Tā ir pārlieku maza summa, lai izveidotu un uzturētu jaunu institūciju. Aptauja liecina, ka tikai sešās pašvaldībās ir centralizēta siltumapgāde. Regulatoram pakļautie sabiedriskie pakalpojumi galvenokārt atrodas pašvaldību pārziņā jeb darbojas kā pašvaldību uzņēmumi. To sūtība ir strādāt iedzīvotāju interesēs. Rajona pašvaldību apvienībā tādēļ vienojās par kopīga regulatora veidošanu,» skaidro Jānis Ķēniņš.
Pašlaik Ceraukstes, Rundāles, Vecumnieku un Mežotnes pagastu padomju sēdēs šis jautājums ir izskatīts, to apstiprina protokolu izraksti. Šādi dokumenti vajadzīgi arī no visām pārējām pašvaldībām, lai process virzītos likumā paredzētajā gaitā, atzīst RP speciālists juridiskajos jautājumos Modris Mākulēns. Viņš precizē, ka RP rekomendējusi, kā atbilstoši likumam jāizskata jautājums par kopīga regulatora veidošanu. Šāds variants paredz, ka vairākas pašvaldības veido vienotu regulatoru visām nozarēm. Regulators daļēji funkcijas nodrošina pats, daļēji piesaista nepieciešamos pakalpojumus.
Pieļauj sadarbību novadā
Arī Bauskas pilsētas Domē aplēsts, ka nav iespējams uzturēt savu regulatoru. Domes izpilddirektors Jānis Mičulis spriež, ka mūsu rajonam saziņā ar Jelgavas un Dobeles rajonu vajadzētu domāt par vienu regulatoru, kas darbotos Zemgales novadā. Viņš atzīst, ka pašlaik izveidojies «varas vakuums», proti, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai valsts mērogā pakļautas četras nozīmīgas jomas – telekomunikācija, pasts, dzelzceļa transports un enerģētika. Vietējo sabiedrisko pakalpojumu regulatoru kontrolē paliek ūdens un siltuma apgāde, kanalizācija un sadzīves atkritumu apsaimniekošana.
Pašlaik regulatoru institūciju sākts veidot Rīgā, Daugavpilī un dažās citās lielākajās Latvijas pašvaldībās. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis aģentūrai LETA izteicies, ka regulatora izveidošana atsevišķi katrā pagastā ir absurda. Tā kā jaunā institūcija vēl nefunkcionē, tiks lemts par likuma īstenošanas atlikšanu.
Vakar, 4. septembrī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija izskatīja jautājumu par sabiedrisko pakalpojumu regulatoru darbību. Sēdē bija aicināti piedalīties pašvaldību un Ekonomikas ministrijas pārstāvji.
skaidrojums
Atbilstoši likumam «Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem», pašvaldībām līdz 1. septembrim bija jāizveido sabiedrisko pakalpojumu regulatori sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, ūdensapgādē, kanalizācijas un siltumapgādes jomās.
Regulatoru galvenās funkcijas ir aizstāvēt lietotāju intereses, veicināt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju kvalitāti, noteikt tarifus, izsniegt licences un veicināt pakalpojumu sniedzēju konkurenci.
Likumā noteikts, ka pašvaldības regulators ir neatkarīgs savu funkciju pildīšanā un lēmumu pieņemšanā vai administratīvo aktu izdošanā, nav pakļauts pašvaldības vai tās institūciju lēmumiem. Regulatora pieņemtos lēmumus un izdotos administratīvos aktus par prettiesiskiem var atzīt un atcelt tikai tiesa.
