Graudu kvalitātes prasībās katru gadu ir savs akcents, šajā ražas sezonā pārstrādes uzņēmumi stingrus noteikumus izvirza tilpummasai.
Graudu kvalitātes prasībās katru gadu ir savs akcents, šajā ražas sezonā pārstrādes uzņēmumi stingrus noteikumus izvirza tilpummasai.
Codes, Īslīces, Rundāles pagasta zemnieki piedzīvojuši nepatīkamus brīžus, jo tilpummasas dēļ pārtikas labība atzīta par neatbilstošu standartam un pieņemta izmantošanai lopbarībai. Arī tādos gadījumos, kad visi pārējie rādītāji – lipekļa saturs un tā kvalitāte, krišanas skaitlis, – bijuši labi un atbilstoši prasībām. Saprotams, ka par lopbarības graudiem maksā mazāk, cena zemāka pat par 10 – 14 latiem tonnā. Tāda mīnusa zīme jūtami ietekmē labības audzētāja bilanci. Šādu informāciju redakcijai sniedza Bauskas lauksaimniecības konsultāciju birojā (BLKB).
Viena kūluma paraugi, rezultāti dažādi
Jāpaskaidro, ka iepriekš aprakstīto situāciju piedzīvo saimnieki, kuri ražu tūlīt pēc izkulšanas no kombaina piegādā pārstrādātājiem. Analīzei ņem graudus ar piemaisījumiem, kas ietekmē tilpummasu. BLKB augkopības speciāliste Ieva Litiņa šī gada negaidītajam samezglojumam veltījusi daudz laika un uzmanības, kamēr atklātas dažas ļoti svarīgas detaļas, proti, Latvijas valsts standartā nav atsauces vai norādes, kā tilpummasa nosakāma nesagatavotai labībai. Saziņā ar Augkopības produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienesta Centrālo laboratoriju noskaidrots, ka nav korekti šo rādītāju noteikt neiztīrītiem graudiem. Bauskas rajona zemnieki šajā iestādē pārbaudei iesnieguši viena kūluma divus paraugus – ar piemaisījumiem un izsijātus. Iztīrītajiem graudiem tilpummasa atbilda standartam.
Ne velti kāds lauku saimnieks «Bauskas Dzīvei» pauda sarūgtinājumu: «Es taču maksāju par labības tīrīšanu un kaltēšanu. Pēc šīm operācijām tilpummasa ir atbilstoša prasībām. Kāpēc tomēr no kombaina atvestajiem graudiem ņemtā parauga tilpummasu uzskata par pareizo? Paraugs būtu jāattīra no piemaisījumiem un tad jānosaka šis rādītājs.»
Gatavos iesniegumu Centrālajai laboratorijai
«Bauskas Dzīve» sazinājās ar «Kesko Agro Latvija SIA», jo, nododot labību šim uzpircējam Elejā, ir piedzīvota iepriekš aprakstītā vilšanās. Firmas graudu un sēklu nodaļas vadītājs Olavs Legzdiņš izteicās nepārprotami: «Pārstrādes uzņēmumiem valsts standarti nav saistoši. Mums ir jānodrošina kvalitāte un nevaram pieļaut, ka tilpummasa būtu zemāka par 760 gramiem litrā. Nezinu, kur mēs liktu sliktākus graudus. Ja zemnieki nav apmierināti ar to, kā mēs ņemam paraugus, lai ved sagatavotu labību. Katras mašīnas apkalpošana paildzinātos par pusstundu, ja paraugu ņemšanas kārtību mainītu, un tad atkal būtu neapmierinātība par rindām. Mēs šovasar pieļaujam atkāpi: tilpummasa var būt minimālā 730, nevis optimālā 770, kā tas formulēts līgumā.»
Bauskas zemniekus tomēr neapmierina tāds skaidrojums. Paredzēts sagatavot iesniegumu Augkopības produkcijas kvalitātes valsts dienesta vadītājam Andrim Karsam, lai tilpummasas noteikšanā pārstrādes uzņēmumi ņemtu vērā standartu vai arī līgumus papildinātu ar nosacījumu, ka šo rādītāju nosaka sagatavotai labībai. BLKB lūdz visus zemniekus, kuri uzskata, ka analīzes veiktas nekorekti, kā arī saskārušies ar citām problēmām graudu nodošanā, zvanīt pa telefonu 27211. Šī informācija būs nepieciešama, lai cīnītos pret labības uzpircēju iespējām savtīgi izmantot situāciju, neievērojot valsts standartu.
SKAIDROJUMS
Graudu tilpummasa ir specifisks rādītājs, kas raksturo noteiktā tilpuma mēra vienībā ietilpstošo graudu masu. Latvijā par standarta tilpummērvienību pieņemts litrs un tilpummasa izteikta gramos no litra.
Latvijas valsts standartā noteiktais minimālais rādī- tājs – 730 gramu graudu litrā. Tāds nosacījums ir spēkā, piegādājot labību valsts intervencei.
Tilpummasa atkarīga no graudu rupjuma, formas, virsmas gluduma, grauda īpatnējās masas, nogatavošanās pakāpes, piemaisījumu klātbūtnes, mitruma satura.
Šis rādītājs liecina par graudu blīvēšanās spēju. Šķirnes un graudu krājumi ar lielāku tilpummasu dod arī lielāku miltu iznākumu.
