Par augusta sportistu atzīts Vecumnieku vieglatlēts – desmitcīņnieks Atis Vaisjūns.
Par augusta sportistu atzīts Vecumnieku vieglatlēts – desmitcīņnieks Atis Vaisjūns.
Pašreizējais Murjāņu sporta ģimnāzijas audzēknis augustā sasniedza jaunu Latvijas junioru rekordu desmitcīņā, bet jūlijā Itālijā notikušajā Eiropas čempionātā junioriem līdz 19 gadu vecumam izcīnīja bronzas medaļu.
Kāpēc tu sāki nodarboties ar desmitcīņu?
– Šim sporta veidam pievērsos Murjāņos. Vispirms trenējos trīssoļlēkšanā, tad izmēģināju desmitcīņu. Nevarēju izlemt, kurai disciplīnai pievērsties vairāk. Ņemot vērā arī trenera ieteikumus, izšķīros par labu desmitcīņai. No 12. klases trenējos divas reizes dienā.
Kurā disciplīnā tev rezultāts vēl ievērojami jāuzlabo?
– Noteikti jāmet tālāk disks, treniņos šim veidam pievēršam pastiprinātu uzmanību.
Par tavu desmitcīņas kroņa disciplīnu var uzskatīt…
– Nav tādas disciplīnas, kurā izdotos uzrādīt izcilus rezultātus, tomēr samērā labus panākumus esmu sasniedzis augstlēkšanā. Eiropas čempionātā es un Jānis Karlivāns lēcām visaugstāk.
Vai sniegumu ietekmē konkurence ar J. Karlivānu?
– Jā, ietekmē, jo ne vienmēr izdodas viņu pārspēt. Tikai trenējoties vien, nevar sasniegt augstvērtīgus rezultātus. Nepieciešama arī spēcīga konkurence. Ārpus sacensībām ar Jāni esam draugi, bet mačos gadās saspringti brīži. Katrs taču grib uzvarēt.
Vai gaidīji, ka šovasar izdosies sasniegt tik labus rezultātus?
– Izcīnītā bronzas medaļa Eiropas čempionātā bija diezgan negaidīta. Pirms sacensībām domāju, ka šādā konkurencē iekļūšana sešu labāko skaitā būs vērā ņemams panākums. Tomēr sasniegtais junioru rekords bija likumsakarīgs. Es cerēju, ka Valmierā skolēnu spēlēs to izdosies labot. To arī izdarīju.
Vai tavos plānos ietilpst arī Latvijas rekorda labošana?
– Roja Pizika sasniegto Latvijas rekordu labot ir diezgan reāli, taču tas vēl nav manos spēkos. Domāju, ka apmēram pēc diviem gadiem es to varētu izdarīt.
Desmitcīņas sacensības notiek divas dienas. Vai nav grūti koncentrēties?
– Desmitcīņa atšķiras no citiem vieglatlētikas veidiem. Ja gadās kāda neveiksme, tad, nākamajā disciplīnā uzrādot labu rezultātu, var atgūt zaudēto. Itālijā, piemēram, ļoti neveiksmīgi noskrēju simt metru, bet pēc tam izdevās lodes grūšana. Šajā sporta veidā uzvarētāju nevar zināt līdz pat pēdējai disciplīnai. Svarīgākais – sabalansēt visas disciplīnas tā, lai nevienā rezultāts nebūtu ļoti zems.
Kā nokļuvi Murjāņu sporta ģimnāzijā?
– To darīt man ieteica Vecumnieku treneris Ivars Zilgalvis. Apmēram divas nedēļas šo priekšlikumu pārdomāju.
Vai vecāki atbalstīja tavu izvēli pievērsties sportam?
– Kad sportoju Vecumniekos, tad atbalstu vēl nejutu. Kopš trenējos Murjāņos, vecāki manu izvēli pilnībā atbalsta.
***
Dzimis 1982. gada 27. septembrī.
Beidzis Vecumnieku vidusskolā 9. klasi, pašlaik mācās Murjāņu sporta ģimnāzijas 13. klasē.
Trenējas desmitcīņā.
Treneris Broņislavs Ļaksa.
Lielākie panākumi: 2001. gada Eiropas U-19 čempionāta 3. vietas ieguvējs, Latvijas junioru rekordists – 7779 punkti.
