Siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijas pirmo kārtu Iecavas pagastā sāks oktobrī.
Siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijas pirmo kārtu Iecavas pagastā sāks oktobrī.
Šajā laikā patērētājiem tiks uzstādīti individuālie siltummezgli – katrā daudzdzīvokļu mājā viens, kopā 35. Pēc siltummezglu uzstādīšanas tiks pārtraukta aptuveni piecus kilometrus garā karstā ūdenstīkla ekspluatācija, skaidroja Iecavas pagasta pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizācijas (PUBO) «Iecavas katlumāja» direktors Juris Drizļonoks.
Katrā daudzdzīvokļu mājā būs siltuma skaitītājs, pēc kura iedzīvotāji norēķināsies. Siltais ūdens tiks ražots uz vietas – katrā mājā. Taču siltumenerģiju iegūs katlumājā. Darbs būs automatizēts. Tādējādi notiks pāreja uz divu cauruļu sistēmu.
Iecavas katlumāja ir otra lielākā rajonā. Šeit strādā 21 cilvēks, darbības cikls ir nepārtraukts – pēc slīdošā grafika. Iedzīvotājiem silto ūdeni pēdējos gadus piegādā nepārtraukti, izņemot īsus profilakses pasākumus.
Projektam ir garantijas
J. Drizļonoks skaidroja, ka, veicot jauninājumus, varēs izmantot jau esošo bāzi. Apkures cauruļvadu diametrs, piemēram, ir pietiekams, lai nodrošinātu karstā ūdens piegādi. «Rekonstrukcijas projekta izstrādātāji, firma «STRASA konsultanti», lēš, ka siltuma zudumi būs mazāki. Īpaši trašu ceļā – no katlumājas līdz iedzīvotājiem. Izstrādājot projektu, tā autori devuši mums tehniskas garantijas.
Domāju, ka ekonomiju redzēsim tikai pavasarī, kad būsim novērojuši jaunās sistēmas darbību. Tā tiks kontrolēta šādi: katlumājā būs viens siltuma skaitītājs, bet daudzdzīvokļu mājās – pārējie. Redzot, cik izplūst no katlumājas un cik saņem iedzīvotāji, varēs aprēķināt starpību – tātad zaudējumus,» tā katlumājas direktors. Viņš tomēr uzskata, ka vispirms vajadzējis nevis uzstādīt siltummezglus, bet gan likt jaunu trasi. Tādā gadījumā būtu lielāks efekts.
Plānotas četras kārtas
«Rekonstrukcija paredzēta četrās kārtās. Izmaksas segs gan no pašvaldības līdzekļiem, gan kredītresursiem – Ziemeļvalstu investīciju banka –, arī no valsts mērķdotācijām. Kredīta likme Ziemeļvalstu investīciju bankas aizdevumam ir 6,5 procenti gadā. Naudu jāsāk atmaksāt 2004. gada 1. janvārī, tas jāveic līdz 2018. gada 31. decembrim.
Konkurss par tiesībām veikt rekonstrukcijas pirmo kārtu ir beidzies, iesniegumus izvērtēs līdz 13. septembrim,» skaidroja grāmatvede Laimdota Saliete.
Pirmās kārtas izmaksas paredzētas 175 tūkstoši latu. Otrās kārtas izmaksas: mērķdotācijas – 90 tūkstoš latu, pašvaldības finansējums – 60 tūkstoš latu, kredīts – 150 tūkstoš latu. Trešā un ceturtā kārta izmaksās 40 tūkstoš latu pašvaldībai, 60 tūkstoš latu būs mērķdotācijas un 100 tūkstoš latu – bankas kredīts.
Pēc informācijas laikrakstā «Iecavas Ziņas», viens no rekonstrukcijas priekšdarbiem bijusi maksas paaugstināšana par apkuri. Saskaņā ar Iecavas pagasta padomes deputātu 15. maija lēmumu un 14. augustā apstiprināto pielikumu, tarifi ir šādi: vasarā (maijs, jūnijs, jūlijs, augusts un septembris) – Ls 0,10 par kvadrātmetru, ziemā (oktobris, novembris, decembris, janvāris, februāris, marts un aprīlis) – Ls 0,33 par kvadrātmetru. Tātad vidējā maksa gadā par vienu kvadrātmetru ir Ls 0,40.
Audzis parādnieku skaits
Katlumājas ikgadējais apgrozījums ir aptuveni 200 tūkstoš latu. Šogad varētu būt pat vairāk, informēja L. Saliete. Ar siltumenerģiju uzņēmums nodrošina 1028 dzīvokļus un 14 iestāžu. Ar katru abonentu (iedzīvotāju, juridisku personu) ir noslēgts individuāls līgums par siltumenerģijas piegādi.
Jau deviņus gadus katlumāja ir Iecavas pašvaldības uzņēmums. Šajā laikā krietni audzis parādnieku skaits. «Kopējā summa tagad ir 45,3 tūkstoši latu. Agrāk par katru nesamaksāto dienu tika pieskaitīta kavējuma nauda, tagad tādas vairs nav. Bet uzņēmumam par izlietoto gāzi jāmaksā ik pa desmit dienām,» uzņēmuma situāciju raksturoja L. Saliete. Viņa tomēr ir pārliecināta, ka pašlaik tehniskā ziņā var cerēt uz normālu darbību. Ja notiks paredzētā rekonstrukcija, būšot labi visiem.
Fakti
Rekonstrukcijas projektam paredzētas četras kārtas:
1. kārta – 2001. gadā,
2. kārta – 2002. gadā,
3. un 4. kārta – 2003. gadā.
Kopējās izmaksas – 675 tūkstoši latu:
pašvaldība – 135 tūkstoši latu,
Ziemeļvalstu investīciju bankas kredīts – 337 tūkstoši latu,
mērķdotācijas no valsts investīciju programmas – 203 tūkstoši latu.
Rekonstrukcijas rezultātā:
siltuma zudumi samazināsies par septiņiem līdz astoņiem procentiem,
kurināmā patēriņš – par 20 procentiem.
