Dzejnieks Rainis Jūrmalas vasarnīcā nomira 1929. gada 12. septembrī.
Dzejnieks Rainis Jūrmalas vasarnīcā nomira 1929. gada 12. septembrī. Viņa gars, noguris no šīs zemes skarbuma un ļaužu netikumiem, aizsteidzās saulei tuvāk. Tai saulei, kuras siltumu dvēs’lē dzejnieks smēla bērnības vasarās Randenē. Rainis aizgāja, lai atgrieztos atkal un atkal, arī mūsdienu datorizētajā un cilvēcisko kaislību nomocītajā pasaulē.
Par Raiņa lirikas pārlaicīgumu liecina jau 36. dzejas dienas, kuras ar tradicionālo dzejas stundu vakar tika atklātas pie Raiņa pieminekļa Esplanādē. Dažādu literāru pasākumu pilnas ir šīs dienas daudzviet Latvijā, arī Bauskā. Šodien literāti pulcējas pie dzejnieka atdusas vietas Raiņa kapos Rīgā. Interesantu akcentu šī gada Dzejas dienām piešķirs Jāņa Logina veidotais teātra uzvedums «Rainis un Aspazija», kurā abu dzejnieku lomās iejutīsies aktieri Indra Briķe un Juris Gornovs. Šo izrādi varēs noskatīties 15. septembrī Eduarda Smiļģa Teātra muzejā.
Rainis sevi vienmēr centies uzskatīt par pasaules cilvēku, savos darbos aktualizēdams problēmas, kuras saistošas būtu ne tikai latviešiem. Viņa lugu uzvedumi citās zemēs gan guvuši publikas un kritiķu augstu novērtējumu, gan piedzīvojuši neveiksmes. Par vienu no to cēloņiem tiek minēta Raiņa dzejas valoda, kas negribīgi padodas svešām mēlēm izrunāt. Tomēr ar Stokholmas teātra «Orion» iestudēto traģēdiju «Jāzeps un viņa brāļi» tiek revidēts priekšstats par Raiņa lokālo nozīmi un apgāzts mīts, ka viņa lugas ir grūti tulkojamas un ka tās gandrīz nav iespējams saprast ārpus Latvijas.
Zviedru mākslinieku viesizrādes Rīgas kinostudijā divus vakarus pulcēja daudzus simtus skatītāju. Līdzdzīvojot aktieru spēlei, emocionālais baudījums bija tik iespaidīgs, ka, pie principa «par visu ir jāmaksā tik, cik tas maksā» pieradušam, pieci lati šķita nepieklājīgi zema biļetes cena. Režisors Laršs Rudolfsons izrādes vispārcilvēcisko vēstījumu bija pastiprinājis, par aktieriem izvēloties dažādu nāciju pārstāvjus ar dažādu ādas krāsu un mentalitāti. Skatītāji varēja gaismas tablo lasīt Raiņa tekstu, klausoties zviedru valodu, vērot aktieru spēli un izvērtēt patiesi dažādos Jāzepa brāļus.
Režisors Raiņa lugu interpretēja kā ikvienu cilvēku dziļi skarošu izvēles drāmu attiecībās ar citiem cilvēkiem. Šis iestudējums vēlreiz apliecināja, ka Rainis vispirms ir domātājs un viņa pirms gandrīz simt gadiem rastās atziņas uzrunā mūsdienu cilvēkus. Teātra kritiķe Anda Burtniece pauda savus iespaidus: «Satriecoši spēcīgs, mākslinieciski spilgts lugas lasījums, kurā atklājas mūsdienu multinacionālās, ar naidu, varmācību, nabadzību u. c. slimās sabiedrības modelis.»
Raiņa daiļrade ir bezgala pateicīgs materiāls domu un jūtu pasaules sakārtošanai. Šajās rudenīgi drēgnajās dienās sildīsimies, lasot viņa dzejas rindas, lai līdz ar tām celtos pretim saulei.
