Mīļus, sirsnīgus vārdus par savu mazuļu audzinātāju «Bauskas Dzīvei» teikuši bērnu vecāki. Ilutai Liepiņai (vārds un uzvārds mainīti) ir 42 gadi, no tiem 25 viņa strādā bērnudārzā.
Mīļus, sirsnīgus vārdus par savu mazuļu audzinātāju «Bauskas Dzīvei» teikuši bērnu vecāki. Ilutai Liepiņai (vārds un uzvārds mainīti) ir 42 gadi, no tiem 25 viņa strādā bērnudārzā.
Iluta viena audzina trīs bērnus, divi no viņiem jau izglītojas ārpus rajona. Sastopamies bērnudārza grupas telpā drēgnā septembra pēcpusdienā. Ilutas audzināmie ir paši mazākie. Tāpēc viņai sarunas gaitā jāpagūst Karolīnai uzvilkt sausas bikšeles, Sabīnītei noslaucīt asariņu no vaiga un samīļot mazo Jānīti, kad viņš vienīgais palicis, mammu gaidot.
Pašai skoloties nav iznācis
Sarunai ar korespondenti Iluta piekritusi pēc ilgas pierunāšanas un nevēlējās, lai viņas īstais vārds tiktu publicēts. «Mums tuvi cilvēki tāpat atpazīs, bet svešiem var likties, ka es žēlojos. Tieši to negribu. Mums neklājas viegli, bet mani bērni ir lielākā bagātība un prieks, viņu dēļ esmu gatava izdarīt visu,» apgalvoja Iluta.
Viņas dzīve esot pavisam vienkārša. Pabeigusi vidusskolu Bauskā, gribējusi mācīties par medmāsu, bet iestājeksāmenos nav veicies. Sākusi strādāt bērnudārzā, izveidojusies ģimene, piedzimuši bērni. 80. gadu vidū pabeigtā pedagoģiskā klase ir viņas vienīgā speciālā izglītība. Tagad tas rada bažas, jo izskanējušas runas, ka no 2004. gada arī pirmsskolas izglītības iestādēs varēs strādāt tikai tie, kuriem būs augstākā izglītība. Tāpēc Iluta bērnus apņēmusies skolot, ieguldot visus savus un viņu spēkus.
Lepnums par bērniem
Iluta ir šķīrusies, vīrs alimentus nemaksā, un ģimenes vienīgie ienākumi ir viņas alga – 89 lati (pirms nodokļu samaksas). Pašvaldībā iesniegta deklarācija, kas apliecina, ka Liepiņu ģimene ir trūcīga. Tas ļauj cerēt, ka šogad atkal varēs saņemt pabalstu, kas atvieglos samaksu par apkuri. Jaunākajam dēlam Aināram piešķirtas brīvpusdienas. Pamatskolai nepieciešamās mācību grāmatas viņš var saņemt skolas bibliotēkā.
Meita Anta šoruden sākusi pirmo kursu šūšanas skolā kaimiņu rajonā. Viņai esot talants uz rokdarbiem, to viņa iemācījusies Bauskas rajona Bērnu un jauniešu centrā.
Vecākais dēls Andis Lauksaimniecības universitātē otro gadu apgūst datorzinības. Viņš jau bērnībā sacījis, ka mācīsies, lai nav ar slotu rokās maizīte jāpelna. Iluta ar lepnumu stāsta, cik centīgs ir vecākais dēls. Andis studē budžeta grupā un pērn, saņemot paaugstinātu stipendiju, pats spējis uz kredīta nopirkt gluži jaunu datoru, jo bez tā studijas viņa specialitātē nav iespējamas. Tālmācības kursos viņš apgūst vācu un spāņu valodu.
Godīgums un pieticība
«Katru vasaru nu jau septīto gadu visi kopā strādājam pie zemniekiem. Palīdzam lasīt ogas – zemenes, avenes, upenes, jāņogas, ērkšķogas. Esam laimīgi, ja četratā izdodas nopelnīt vismaz simt latu, jo mums tā ir ļoti liela nauda,» saka Iluta.
Jāpagūst apkopt arī pašu dārziņu, kur izaudzētais ir iztikas pamats visu ziemu. Arī vecākajiem bērniem uz kopmītnēm Iluta dod līdzi burciņas ar mājās gatavotiem konserviem. Abi ar jaunāko dēlu iztiek no piena produktiem, saknēm, no gaļas pamazām atradinājušies.
Iluta atklāja, par ko visvairāk sāp sirds: «Nekādi nevaru atlicināt naudu grāmatu pirkšanai, bet mums visiem tik ļoti patīk lasīt. Mājās ļoti daudz runājamies, bērni ieklausās manī un es viņos. Vecākais dēls studenta gaitās jau ir atskārtis, ka dzīvē nevalda tāds taisnīgums, godīgums un pieticība kā mūsu mājās. Man ir tikai viens mērķis – dot bērniem iespēju mācīties, lai viņiem būtu darbs un vieglāka iztikšana nekā man.» Mums atvadoties, Iluta vēlreiz uzsvēra, ka nežēlojas ne par ko un ka, iespējams, daudziem klājas vēl grūtāk.
