Sestdiena, 15. septembris, Viļa Plūdoņa dzimtajās mājās «Lejenieki» tapa par dzejisku noskaņu dienu.
Sestdiena, 15. septembris, Viļa Plūdoņa dzimtajās mājās «Lejenieki» tapa par dzejisku noskaņu dienu.
Daudzi interesenti un dzejnieki sabrauca vienkopus uz Dzejas dienu sarīkojumu un rāmās rudens lietavas uztvēra tikai kā romantisku piedevu. Telpā, kurā visi pulcējās, par godu dzejniecei Annai Dagdai uz galda bija novietots viņas foto. Par A. Dagdas fonda darbību stāstīja literatūras kritiķe Anda Kubuliņa: «Pirms pieciem gadiem Zviedrijā tika nodibināts Annas Dagdas fonds. Tā mērķis – katru otro gadu Latvijā finansiāli atbalstīt kāda dzejnieka otrā dzejoļu krājuma izdošanu. Iesniegtos darbus izvērtē žūrijas komisija, kurā darbojas Inta Čaklā, Knuts Skujenieks, Jānis Rokpelnis, Anda Kubuliņa un tagad arī Māris Salējs. Viens no kritērijiem – darba satura kvalitāte.» «Bauskas Dzīvei» A. Kubuliņa atklāja, ka fonda darbības sākuma gados iesniegtie darbi bijuši pārāk virspusēji.
Salīdzina ar medus stīganumu
Sestdien sveica šīgada uzvarētāju – dzejnieku Māri Salēju – par dzejas krājumu «Mana politika», kurš izdots nesen par A. Dagdas fonda līdzekļiem. «Nosaukumu īpaši izvēlējos tādu, jo jebkura cilvēka domāšana ir sava veida politika, tajā ir savs skatījums un izteiksmes veids.» Dzejniekam ir 30 gadu, viņa pirmais krājums nācis klajā 1999. gadā. Jānis Rokpelnis raksturoja M. Salēja daiļradi: «Lai arī Māris ir jauns, viņu var uzskatīt par pieredzējušu autoru, kuram raksturīgas kultūras alkas, plašs redzesloks. Vārsmas iegūst tādu kā medus stīganumu. Māris ir savas paaudzes sirsnīgākais dzejnieks.» Noklausoties M. Salēja paša lasītas dzejas rindas, klātesošie bija vienisprātis ar J. Rokpeļņa spriedumiem. Ik pa brīdim pārdomu gaisotnē ieskanējās rīdzinieku folkloras kopas «Laiksne» dziedātās dziesmas un spēlētās melodijas.
Uzbur Dagdas tēlu
Sarīkojuma viena daļa bija veltīta dzejniecei Annai Dagdai. A. Kubuliņa dzejas draugus informēja, ka ir izdots Annas Dagdas rakstu 1. sējums. Tajā apkopota viņas proza, nepublicētā dzeja un izcilās recenzijas. Dzejnieks Marģers Majevskis iedziļinājās A. Dagdas neparastajā lirikā un atzina, ka tā ir filosofiski konceptuāla, ar spēcīgu formu.
A. Dagdas daiļrades cienītāji varēja iztēloties dzejnieces klātbūtni, jo tika atskaņotas viņas dziedātās dziesmas un lasītā dzeja. Piemiņas brīdī klāt bija arī trimdas biedre A. Dagdas draudzene Valentīna Lasmane, kura Latvijā ieradusies no Zviedrijas. A. Kubuliņa jauko kundzi dēvēja par latviešu inteliģences cilvēku, tāpēc ar dziesmu un spēcinošiem apsveikuma vārdiem klātesošie V. Lasmani sumināja pagājušā 85 gadu jubilejā.
Dzejas dienu jaukums
«Ir patīkami, ka esi dzejnieks un apkārtējie tevi pazīst, tad ir sajūta, ka esi vajadzīgs. Tāpēc Dzejas dienas ir jaukākais laiks,» dzejas mīļus uzrunāja dzejnieks Knuts Skujenieks. Viņš priecēja klausītājus ar saviem jaunākajiem darbiem, vien smejot it kā sev jautā- ja – diez kādēļ man daudzi dzejoļi ir par bagāto augusta mēnesi, ja dzimis esmu septembrī… Arī Bauskas rajona literātu apvienības dalībnieki pievienojās dzejas deklamētāju pulciņam.
Uzrunātās klausītājas, Bauskas 1. vidusskolas skolnieces, atzina, ka sarīkojums šķitis patīkams, bagāts ar dažādām atziņām.
Pēc literārām stundām visi devās uz Plūdoņa kapsētu, lai ar klusuma brīdi godātu E. Smilškalnu, V. Plūdoni un A. Dagdu. Atgriezušies «Lejeniekos», visi baudīja rīdzinieku gatavotu cienastu. Pēcpusdienā arī lietus mākoņi bija izklīduši, laikam ieklausījušies dzejas vārsmās, aizdomājušies un pazuduši.
