Mazām tautām izdzīvot savā zemē nekad nav bijis viegli. Arī mums, latviešiem.
Mazām tautām izdzīvot savā zemē nekad nav bijis viegli. Arī mums, latviešiem.
Stiprām un lielām tautām un valstīm allaž esam traucējuši īstenot viņu ambiciozās tieksmes. Latviešu zeme pie Baltijas jūras vienmēr vilinājusi lielvaras austrumos un rietumos pakļaut to savai varai un valdīšanai. Varas priekšā liekt muguru un cepuri turēt rociņā latvietis ar teicamām sekmēm skolojies gadsimtu ritumā.
Mūsu valsts šķietamās neatkarības desmit gados latviskuma problēma samilzusi kā lapseņu pūznis klēts pažobelē. Pēc preses ziņām, pa šo laiku no Latvijas aizbraukuši gandrīz ceturtdaļmiljona cittautiešu. Valstī latviešu pašlaik esot ap 58 procentiem. Tie, kuri «prot runāt latviski, ieguvuši pilsonību un sakās esam lojāli Latvijas valstij», ir šo 58 procentu skaitā.
Taču Rīgā iznākošās krievu avīzes rūpīgi rauš oglītes un nemitīgi biksta konfrontācijas ugunskuriņus. Šīs preses ideoloģiski iedarbīgā un mērķtiecīgā propaganda sekmējusi krievvalodīgās kopienas apvienošanos. Skaļie koncerti Mežaparkā un Doma laukumā ir Latvijai nedraudzīgu spēku augošās aktivitātes liecība.
Bet ko tad darām mēs paši, latvieši? Strīdamies, kurš ir īstenāks nacionālists, lielāks patriots, kurš augstāk ceļ īkšķi par latvisku Latviju. Aktīvais politologs Artis Pabriks saka – tas nav nekāds pārsteigums. Vienā intervijā viņš atzinis, ka nekāda nacionālā patriotisma Latvijā nemanot. Valstī veidojoties veselīgs, eiropeisks patriotisms, kam neesot nekāda sakara ar citiem latvietības paudējiem. Ar šādiem domu gājieniem patiesi ir grūti būt latvietim…
Valdošās aprindas latviskumu un patriotismu piemin klusinātos toņos. Tā nav ejoša prece, jo sabiedrība arvien redzamāk kļūst sociāli neviendabīga. Lielākā tautas daļa enerģiski ķepurojas, lai noturētos virs ūdens. Rūpējoties par ēdienu, apģērbu un jumtu virs galvas, iežogota mazsološajā iztikas minimuma aplokā, tā tomēr cenšas noturēt dzīvu savu nacionālo identitāti. Uz apšaubāmi tiesiskiem pamatiem veidotā jaunbagātnieku izlase par kaut kādām patriotisma un latviskuma izpausmēm atļaujas iecietīgi pasmīnēt. Valdošās politiskās aprindas nereti tās apzīmē par nacionālu juteklību un latvisku salmu kulšanu.
Šodien valdošajai spicei jāšķetina rentablākas globālas problēmas, piemēram, Latvijas ieskaitļošana Eiropas Savienībā. Pēc ārlietu ministra Induļa Bērziņa prognozēm, Eiropā tautības apzīmējums palikšot tikai identifikācijas biļetēs (kartēs) iekšējai lietošanai – no Rucavas rietumos līdz Punduru stacijai austrumos. Maznozīmīgs kļūs arī Valsts prezidentes pretenciozais formulējums, ka latvietis ir ikviens, kurš runā latviski un negrasās ārdīt valsts fundamentu…
Nesen Latvijas Radio dzirdēju Jāņa Jurkāna «inkubēto» Rīgas Domes deputātu – giļmanu un zatulavīteru – žēlabas. Šie biedru kungi Latvijā jūtoties kā okupētā teritorijā, kur dažbrīd valdot latviski runājošie… Dzejnieks un publicists Laimonis Purs atgādina zināmo patiesību: «Biedriem no austrumiem un kungiem no rietumiem ir jāsamierinās, ka pamatnācija Latvijā ir latvieši un tāpēc viņi tiesīgi lemt un rīkoties.» Diemžēl daudziem nav viegli to saprast. Arī latviešiem…
M. SUPE Saulainē
