Mežotnes arodvidusskola pārtraukusi darbu, taču Ministru kabineta rīkojums par izglītības iestādes slēgšanu nav pieņemts.
Mežotnes arodvidusskola pārtraukusi darbu, taču Ministru kabineta rīkojums par izglītības iestādes slēgšanu nav pieņemts.
Mācības pārtraukuši 20 jauniešu
Ir bijusi tikai Zemkopības ministrijas vēstule, kurā noteikts atbrīvot agrākās arodvidusskolas darbiniekus, stāsta bijušais arodvidusskolas un pašreizējais Mežotnes internātvidusskolas direktors Jānis Ulnicāns.
Arodvidusskola Mežotnē darbojās no 1959. līdz 2001. gadam. Internātvidusskola tika izveidota 1996. gadā. Lauku arodizglītības sistēma tad jau bija sākusi «šķobīties». Dibinot internātvidusskolu, bija jārēķinās ar iespējamo arodvidusskolas slēgšanu, kad daudzu maznodrošinātu ģimeņu bērniem iespējas turpināt izglītību saruktu līdz minimumam. Jānis Ulnicāns internātskolas atvēršanu uzskata par tālredzīgu rīcību.
Pirms slēgšanas arodvidusskolā mācījās 100 jauniešu. Administrācijas rīcībā ir ziņas, ka daļa bijušo skolēnu izglītību turpina Zaļenieku arodvidusskolā un Valsts Saulaines lauksaimniecības tehnikumā. Ap 20 jauniešu mācības pārtraukuši.
Sakārtoti īpašuma dokumenti
Ar šī gada 3. septembra rīkojumu, ko parakstījis Jānis Ulnicāns, atbrīvoti 39 arodvidusskolas darbinieki. Likvidētās mācību iestādes štatā palikuši seši speciālisti, kuri atbild par skolas materiālajām vērtībām. Jānis Ulnicāns stāsta, ka vēl nav izveidota komisija, kas pārņemtu slēgtās skolas materiālās vērtības. Process risinās ļoti gausi. «Iespējams, tas notiek tādēļ, ka visi zina – nekas nepazudīs, jo es pats kā Mežotnes internātvidusskolas direktors to visu pārņemšu,» spriež direktors.
Viņš informē, ka sakārtoti visi slēgtās arodvidusskolas īpašumu apliecinoši dokumenti. Ēku un zemesgabala īpašniece ir Bauskas rajona Padome. Droši vien daži nami tiks nodoti internātvidusskolai. Zemesgabals, slaucamu govju kūts ar lopiem un barības šķūnis tiek iznomāts vietējam zemniekam atbilstoši 2001. gada sākumā noslēgtā līguma noteikumiem.
Manto muižas drupas
Arodvidusskolai pieder desmit ēku. Mācību korpusu un vienu dienesta viesnīcu izmanto internātvidusskola. Arī katlumāja, mehāniskās darbnīcas un daļa tehnikas tiks saglabāta izglītības iestādes īpašumā. Drīz sāksies katlumājas rekonstrukcija. Bauskas rajona Padome ir saņēmusi kredītu Ls 15000 apmērā objekta atjaunošanai, skaidro skolas direktors. Rekonstrukcijas pirmais posms paredz jauna katla uzstādīšanu un ūdenspiegādes iekārtu maiņu.
Mežotnes internātvidusskola būs spiesta mantot arī Garozas muižas graustu, kas piederējis arodvidusskolai. Direktors ir neziņā, jo nesen saņemtajā vēstulē no Kultūras ministrijas norādīts, ka ēku – arhitektūras pieminekli – nojaukt aizliegts. Īpašniekam esot jāatrod līdzekļi tās atjaunošanai. Ieteikumus Jānis Ulnicāns uzskata par utopiskiem, jo trīsstāvu ēkas drupu restaurācijai būtu nepieciešamas fantastiskas summas. «Grausts kļuvis bīstams, jo kuru katru brīdi var pilnīgi sabrukt. Darbiniekiem nemitīgi jāraugās, lai skolēni atrastos drošībā,» teic direktors.
Valmieriešiem patīk Mežotne
Internātvidusskolā no 5. līdz 12. klasei šogad mācās 180 skolēnu. Visi ir maznodrošinātu ģimeņu bērni no Bauskas un Valmieras rajona. Pašlaik skolu apmeklē 30 valmieriešu. Jānis Ulnicāns stāsta par Mežotnes internātvidusskolas sadarbību ar Valmieras rajona Izglītības pārvaldi: «Tā kā Valmieras rajonā nav nevienas vispārizglītojošas internātvidusskolas, vēl 1997. gadā Izglītības pārvalde mums lūdza palīdzību. Nezinu Latvijā nevienu citu rajonu, kur tik nopietni risinātu maznodrošinātu ģimeņu problēmas. Esam parakstījuši sadarbības līgumu par Valmieras rajona bērnu izglītošanu Mežotnē. Pašlaik skolā mācās 30 valmieriešu, viņu skaits ik gadu palielinās.»
«Bauskas Dzīve» sarunājās ar 5. un 7. klases skolēniem no Valmieras. Lielākajai daļai bērnu Mežotnē mācās brāļi un māsas. Artis Gruntsakmens, Andris Pepins, Žanis Prohovs, Arita Baltgalve, Sandra Ločmele un Oļegs Stepanovs ir ļoti apmierināti ar jauno skolu. Arita priecājas, ka nesen iestājusies korī, ko vada skolotājs Jānis Seržāns.
Oļegs, kurš Mežotnē mācās otro gadu, jau paguvis apmeklēt Bauskas rajona populārākos tūrisma objektus. Daži zēni stāstīja, ka sestdienās un svētdienās palīdzot zemniekiem lauku darbos, lai varētu nopelnīt mazliet naudas.
Uz mājām Valmieras rajona skolēni brauc tikai reizi mēnesī, jo ceļa izdevumi turp un atpakaļ ir pieci lati. Skolēni no maznodrošinātu daudzbērnu ģimenēm tādu «greznību» nevarot atļauties.
