Dažu dienu laikā Igaunijā, Pērnavā un tai pieguļošajā Lēnes apriņķī, no saindēšanās ar kontrabandas alkoholu līdz 22. septembrim nomiruši 60 cilvēku.
Dažu dienu laikā Igaunijā, Pērnavā un tai pieguļošajā Lēnes apriņķī, no saindēšanās ar kontrabandas alkoholu līdz 22. septembrim nomiruši 60 cilvēku.
Nāvējošās dziras terors
Joprojām tiek ārstēti 49 saindēšanās upuri, daži no viņiem būs invalīdi. 86 cietušie atveseļojušies tiktāl, ka no slimnīcas izrakstīti. Pērnavā un Pērnavas apriņķī policija veikusi pārbaudes 395 vietās, 49 no tām atrasts 3871 litrs nelegāla alkohola un 13846 paciņas cigarešu. Igaunijas premjerministrs Marts Lārs aicinājis Igaunijas iedzīvotājus ziņot varas iestādēm par nelegāliem alkohola tirgotājiem, jo notikušais vērtējams kā visas valsts traģēdija.
Traģēdiju Igaunijā aizēnoja 11. septembrī ASV, Ņujorkā un Vašingtonā, notikušais teroristu uzbrukums. Kaut gan – salīdzinot Amerikas un Igaunijas iedzīvotāju skaitu – zaudējumi ir līdzvērtīgi. Uz aizokeāna nelaimi iespējams raudzīties distancēti – tas ir tālu. Pērnavā notikušais arī ir uztraukuma vērts, jo Igauniju un Latviju saista kopēja robeža, kuru joprojām šķērso nezināmas izcelsmes kravas un to saturs mums var radīt tikpat traģiskas sekas kā kaimiņvalstī.
Nodzeras «līdz kliņķim»
Cik cilvēkiem ir jānomirst, jākļūst akliem, daļēji vai pilnīgi paralizētiem uz mūžu vai jāzaudē prāta spējas, lai arī Latvijā beidzot alkohola tirdzniecība vairumā un mazumā tiktu sakārtota tā, kā to paredz likums? Šādu jautājumu pēc Pērnavas notikumiem ir uzdevuši daudzu Latvijas masu saziņas līdzekļu žurnālisti. Vai kāds sniedz atbildi un rīkojas?
«Bauskas Dzīve» izmantoja iespēju iepazīties ar Bauskas slimnīcas narkoloģiskā dienesta pārskatu par 2000. gadu. Daktera Mārtiņa Lībieša uzskaitē gada beigās bija 704 alkoholiķi, viņu vidū 527 lauku iedzīvotāji, 84 sievietes, viens pusaudzis. Alkohola psihozes diagnosticētas 81 pacientam, no tiem 67 ir lauku iedzīvotāji, 16 sieviešu. Narkologs ieteica šos skaitļus reizināt vismaz ar trīs, jo minēti ir tikai tie, kuri atnākuši uz poliklīniku, paši izlēmuši vai piespiesti ārstēties. Dzeršana un nodzeršanās «līdz kliņķim» Latvijā ir kā mēris, kas pļauj un posta dzīves, ģimenes, dvēseles.
Kuram sēdēt slēpnī?
Nelegālā dzira ir ievērojami lētāka nekā veikalā pērkamais alkohols, turklāt pilsētā un laukos pieejama jebkurā diennakts stundā. «Bauskas Dzīvei» agrāk regulāri, bet pēdējā laikā arvien retāk zvanīja iedzīvotāji, kuri lūdza kaut ko darīt, lai likvidētu «točkas», kur nelegālo alkoholu var nopirkt. Tika nosauktas konkrētas adreses Bauskā, Iecavā, Bērstelē, Svitenē, Brunavas un citos pagastos. Ir dzirdēts, ka diennakts veikalos pēc pusnakts «mainās sortiments» un var nopirkt lēta grādīgā pudeles bez akcīzes markām.
Par to «Bauskas Dzīve» ir centusies informēt rajona Policijas pārvaldi. Ja lasītāju norādītās adreses publicētu laikrakstā, tā «ļergas» maisītājiem būtu papildu reklāma. Vai tiešām žurnālistiem jārīko slēpņi krūmos, lai pircējus un tirgoņus noķertu pie rokas?
Negribas ticēt, ka Ekonomiskās policijas inspektori šī biznesa meistarus nepazīst.
Neatkārtot asiņainos Jāņus
1998. gadā valstī tika pieņemts alkohola aprites likums, kas konstatē faktu, bet neko neierobežo. Bauskā, piemēram, iepretim trijām (no četrām) skolām atrodas pārtikas veikali, kuros var nopirkt stipros grādīgos dzērienus un alu. Vai tas kādu uztrauc? Vismazāk jau tirgotājus, kuru vienīgā «bībele» ir kase.
Pašlaik Latvijā nav stingras politikas, kas ierobežotu straujo alkoholisma izplatību valstī un tās augošās sekas – psihozes, pašnāvības, autoavārijas, iedzīvotāju veselības pasliktināšanos. Tā laikrakstā «Diena» 20. septembrī rakstījusi kolēģe Dace Plato sarunā ar Valsts narkoloģijas centra vadītāju Astrīdu Stirnu. Viņa norāda, ka, vērtējot alkohola patēriņu, Latvija ir tabulas galvgalī, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm.
Galīgi akli un kurli tomēr neesam, aktīvi rīkojoties, vēl var ko glābt. Par to liecināja akciju sabiedrības «Latvijas balzams» un «Komunikatīvo projektu attīstības fonds» pirms šīgada Jāņiem organizētās akcijas «Nebrauc dzēris!» panāktais. Pērn vasaras saulgrieži iegājuši vēsturē kā asiņainie Jāņi, jo Līgo svētku laikā avārijās nositās 26 cilvēki un 124 satiksmes dalībnieki tika ievainoti.
Autoritāšu viedoklis
To, ka nelegālais alkohols arī Latvijā «pludo pa visiem stūriem», intervijā radio pēc notikumiem Igaunijā atzinusi arī Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga.
Latvijas premjers Andris Bērziņš paudis viedokli, ka «surogātu» pirkšanu varētu veicināt legālā alkohola tirdzniecības ierobežošana. Esot jāmai- na sabiedrības attieksme pret «dzeršanas tehnoloģiju» kopumā. Pozitīvas tendences jau esot vērojamas, jo pārdotā alkohola īpatsvarā arvien lielāku daļu veidojot vieglie alkoholiskie dzērieni – alus un vīns. Tā šķiet Andrim Bērziņam, kurš «krutku» nepērk un nedzer.
Aicinājumu valdībai – nekavējoties izstrādāt alkoholisma un narkomānijas apkarošanas programmu, kā arī veselīga dzīvesveida programmu, sevišķi jauniešiem, – izteicis Jānis Krūmiņš, īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās. Viņš arī atzinis, ka valstī nav konsekvences un vienotības jautājumā par alkoholu un nepieciešami grozījumi likumdošanā, paredzot lielākus sodus par alkohola pārdošanu nepilngadīgajiem. Taču kurš noliks kontrolieri līdzās katram tirgotājam, kura instance drīkstēs bez garas skaidrošanās atņemt šādam veikalniekam licenci?
Ārstu narkologu autoritāte Edmunds Rudzītis sacījis, ka alkohola lietošana esot sociālpsiholoģisks fenomens. Paceļot mūžā pirmo glāzīti, jāapzinās, ka iesaisties spēlē, kuru «spēlējot» vari kļūt par alkoholiķi, kas ir slimība ar skaidru diagnozi. Vieni saslimst, citi nesaslimst, bet vēl citi no šīs kaites arī nomirst.
FAKTI
Absolūtā alkohola patēriņš, pārrēķinot litros uz vienu iedzīvotāju, 2000. gadā:
Latvijā — 6,89, Zviedrijā — 5,1, Somijā — 7, Norvēģijā — 4,3, Dānijā — 9,9, Islandē — 3,4.
Centrālās statistikas pārvaldes dati
