Nesen biju ekskursijā Ventspilī. Šī pilsēta, kā jau daudzi to pamanījuši un atzinuši, ir piedzīvojusi brīnišķīgas pārvērtības.
Nesen biju ekskursijā Ventspilī. Šī pilsēta, kā jau daudzi to pamanījuši un atzinuši, ir piedzīvojusi brīnišķīgas pārvērtības. Lai ko runā par Ventspils mēru, tas tomēr ir arī viņa nopelns, ka šī ostas pilsēta kļuvusi par sakoptības paraugu visai Latvijai. Apzaļumošanas speciālisti Ventspilī strādā ar izdomu, īstenojot dārzu mākslas jaunākās tendences. Neredzēju neko pārspīlētu. Veiksmīgi izvēlēti augi, kas, manuprāt, nav nemaz tik dārgi, to dažādas kompozīcijas rada jauku gaisotni. Un vēl – daudz ir domāts par bērniem. Vairākās vietās izveidoti atpūtas un aktīvas izklaides stūrīši tieši viņiem.
Atgriežoties Bauskā, mana sajūsma gaisa kā rīta migla.
Vēlos publiski izteikt savas pārdomas par mūsu pilsētas zaļo zonu. Man pašai patīk audzēt puķes un kopt dārzu, tādēļ atļaušos izteikt dažus secinājumus par Bausku. Tik maz kas pēdējos divos trīs gados šeit ir mainījies. Tās pašas ziemcietes taču var sagrupēt citādi, un vasaras puķu, petūniju, samteņu, lobēliju, izvietošanai atrast citus veidus. Saprotams, šovasar pilsētā situācija ir īpaša, bet tas, piemēram, neskar Korfa un Saules dārzu. Jā, zāliens šeit ir nopļauts, teritorija sakopta, bet viss tāds vienmuļš un garlaicīgs. Ne jau es viena gribu, lai mūsu mazā pilsētiņa būtu pievilcīga. Ne tikai Ventspils ir vienīgais pozitīvais piemērs. Bauskas zaļai rotai nav vajadzīga citu pilsētu parauga kopija, taču pārkārtojumi atsvaidzinātu dārzus, skvērus, arī ielas.
B. V. Bauskā
