Ģimenes ārste Ārija Zirne šovasar, jūlijā, vienu nedēļu pavadīja jaukā ceļojumā pa Eiropu.
Ģimenes ārste Ārija Zirne šovasar, jūlijā, vienu nedēļu pavadīja jaukā ceļojumā pa Eiropu.
Šo prieku viņa guvusi, izmantojot akciju sabiedrību «Bauskas tirgotājs» un «Jelgavas gaļas kombināts» piedāvājumu. Vajadzēja tikai nopirkt kilogramu desu, klaipu maizes un gaidīt izlozes rezultātu.
Atdzīvojas Vīnes meža stāsti
Daktere smejot stāsta, ka loterijās nekad neveicoties, arī Eiropā līdz šai vasarai neesot nācies būt. Turklāt viņas senlolots sapnis bijis redzēt Venēciju un braukt gondolā. Nu tas piepildījies, un radusies vēlme krāt naudu jaunam ceļojumam, atzinās Ārija Zirne.
«Braucienu organizēja firma «Impro». Grupai bija ļoti jauka gide Anda Vīksna, kas šo maršrutu lieliski pārzina. Jau brauciena sākumā noskaņoju sevi uz pozitīvu izjūtu viļņa, jo man šis ceļojums bija kā negaidīta, brīnišķīga dāvana. Tāpēc priecājos par visu, ko redzēju.
Austrijas galvaspilsēta Vī- ne mani apbūra ar skaistajām seno augstmaņu pilīm, Vīnes operu, Rātsnamu, Habsburgu dinastijas vasaras rezidenci, franču baroka stila dārziem, parkiem, kas ir ļoti labi uzturēti, izkopti.
Kūkas īpaši gan neēdu, taču nevarēju atturēties no iespējas nobaudīt izslavēto strūdeli un Vīnes kafiju. Vakarā, gluži kā no 30. gados uzņemtajām filmām, acu priekšā iznira Vīnes meži ar saviem stāstiem, melodijām un omulīgiem krodziņiem, kuros nogaršojām turienes vīndaru brūvēto vīnu.
Kanāli ielu vietā
Tūlīt pēc vakariņām sēdāmies autobusā, lai, visu nakti pavadot ceļā, jau nākamajā dienā apskatītu Venēciju Itālijā. Brauciens pa Venēcijas kanāliem maksā astoņus latus, tomēr tas mani neatturēja sēsties gondolā. Par to es biju sapņojusi kopš bērnības, un tiešām jutos laimīga. Vairāk nekā 150 kanālu Venēcijā aizvieto ielas un, protams, tieši tūristi par to priecājas visvairāk. Šī pilsēta, kuras māju pamati mirkst ūdenī, ir unikāla. Svētā Marka laukumu biju daudzkārt redzējusi filmās, skatu kartītēs. Kad pati tur baroju baložus, kuri sēžas cilvēkiem uz plaukstas, gribējās sev iekniebt, vai tiešām tā ir īstenība? Kur nu vēl Dodžu pils, Svētā Marka greznā bazilika.
Nākamajā dienā, braucot gar Adrijas jūru, pirmoreiz šovasar peldējos, jo Latvijā vasara tā īsti vēl nebija sākusies. Tālāk ceļš veda uz Slovēnijas Alpiem, pie Bohiņsko ezera. Ar pacēlāju uzbraucām kalnos un pēc tam divas stundas kāpām vēl augstāk. Kļuva mazliet vēsi, jo Triglavas virsotne, šķiet, atduras mākoņos. Tur izveidotajā Nacionālajā parkā iekārtota jauka atpūtas māja, kur varējām sasildīties. Pēcpusdienā apskatījām romantisko Bledas pilsētiņu, augstkalnu kūrortu pie ezera, kurā spoguļojas klintis.
Sāpīgais kritiens
Laikam biju pārāk daudz par visu jūsmojusi, jo, atgriežoties no kalniem, jau Alpu piekājē piedzīvoju pamatīgu ķibeli. Paslīdēja kāja, kritu, un medi- ķes pieredze bez īpaši garas domāšanas lika saprast, ka esmu lauzusi kāju. Lūzums nejauks, turklāt tieši potītē, un mani aizveda uz vietējo slimnīcu. Bet es taču negrasījos palikt Slovēnijā ārstēties, jo ceļš jau pagriezies uz māju pusi! Pateicos kolēģiem par uzmanību, notinu potīti ar elastīgo saiti un iedzēru palielu devu līdzpaņemtu pretsāpju zāļu. Saņēmos pat tiktāl, ka iekliboju arī Postojnas stalaktītu alās. Tas bija pacietības vērts. Pat grūti aptvert, ka šīs alas ir minerālu un ūdens radīts brīnums ar grotām, galerijām, tiltiņiem, skulptūrām. Tāda kā maza pazemes pilsētiņa, kur tiešām būtu varējuši dzīvot pasaku rūķi, laumiņas, elfi un citi mīļi mošķīši.»
FAKTI
Ceļojumā uz Vīni Austrijā, Venēciju Itālijā un Slovēnijas Alpiem apskatāmie objekti:
Valšu galvaspilsēta Vīne – Stefana katedrāle, bulvāru loks, ķeizaru kapenes, Vīnes opera, Šēnbrunas pils, Hundertvasera arhitektūra.
Venēcija – lielais kanāls, Sv. Marka laukums un bazilika, Dodžu pils, Rialto tilts, Murāno stikla pūtēju sala.
Slovēnijas Alpos – atpūta pie Bohiņsko ezera 1540 metru augstumā, Triglavas virsotne un Nacionālais parks, Postojnas stalaktītu alas.
