Jaunsaule un Vecsaule vēstures gaitā dažkārt ir bijuši atsevišķi pagasti, bet dažreiz veidojuši kopīgu administratīvu vienību, kā pašlaik.
Jaunsaule un Vecsaule vēstures gaitā dažkārt ir bijuši atsevišķi pagasti, bet dažreiz veidojuši kopīgu administratīvu vienību, kā pašlaik. Protams, ka apvienošanās un atdalīšanās jautājumos vietējo iedzīvotāju viedoklis nekad nav bijis vienprātīgs.
Likvidē Rādenes pagastu
Cariskās Krievijas laikā, 20. gadsimta sākumā, bija vienots Vecsaules (Rādenes) pagasts, bet 1915. gadā vācu okupācijas vara izveidoja atsevišķu Jaunsaules pagastu. Savukārt pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Pagaidu valdība 1918. gada 4. decembrī atcēla visas vācu okupācijas laika teritoriālās pārmaiņas. Minētajā Pagaidu valdības rīkojumā pie attiecīgā panta bija arī piezīme, ka «pagasta sabiedrībai atstāta brīva noteikšana». Respektīvi – vietējie iedzīvotāji paši drīkstēja izlemt, kādā pagastā turpmāk dzīvot.
Maksā nodevas pastniekam
Jaunsaulieši 1918. gada 18. decembra pilnsapulcē nolēma palikt paši pie sava pagasta un ievēlēja savu vietējo pašvaldību. Tālāko procesu virzību izjau- ca lielinieku uzbrukums, tikai 1919. gada septembrī šis jautājums atkal nokļuva dienas kārtībā. Jaunsaulieši joprojām gribēja atdalīties, bet vecsaulieši pret to iebilda. Daži jaunsauliešu argumenti par atdalīšanos: «Tuvākās mājas no Vecsaules pagasta nama atrodas 8, tālākās 25 verstes. Pagasta iedzīvotāji maksāja nodevas pastnieka uzturēšanai, bet pasts no Bauskas tika aizgādāts uz Vecsauli, bet adresāti to bieži vien saņēma pēc 4 – 5 nedēļām, vai vispār pazuda. Avīzes nav izdevīgi pasūtīt, jo tās parasti atveda mācītājs, kas Jaunsaules baznīcā ieradās pa divām nedēļām reizi, bieži vien dienas laikrakstus saņēmām tik reizi mēnesī..»
Dažādi uzskati par reformu
Abu pušu sapulču protokoli ceļoja gan uz Bauskas apriņķa valdi, gan Iekšlietu ministrijas pašvaldību nodaļu. Pēdējā 1919. gada 3. decembrī raksta Bauskas apriņķa valdei: «Ienācis lūgums no bijušā Jaunsaules pagasta, kurš bija pievienots Vecsaules jeb Radenes pagastam, atzīt šā pagasta atšķiršanos no Vecsaules pagasta kā notikušu faktu un apstiprināt kā atsevišķu vienību. Līdz ar to apstiprināt arī no viņiem ievēlēto padomi.
No Vecsaules pagasta protokoliem redzams, ka šis jautājiens Vecsaules pagastā iztirzāts, bet lēmums taisīts, ka atdalīšanās nav vēlama. Tālāk redzams no protokola, ka no 1170 balstiesīgajiem vēlētājiem šā gada 7. septembra sapulcē, kur šis jautājiens apspriests, dalību ņēmusi tikai 131 persona, tādēļ būtu netaisni uz šīs sēdes lēmuma pamata taisīt galīgu spriedumu.
Jaunsaulē rīko referendumu
Pašvaldību nodaļa apriņķa valdi lūdz šo jautājumu nokārtot: sasaukt sapulces Vecsaulē un Jaunsaulē, no katra pagasta ievēl 3 vīrus, kopā iznāk 6 vīru komisija, kas lai izskata atdalīšanās lietderību.»
1920. gada janvārī vecsaulieši šajā komisijā ievēlēja Gvido Kronbergu, Jēkabu Spaņģeru un Jēkabu Avenu, bet jaunsaulieši – Žani Purviņu, Miķeli Šuneli un Jēkabu Peciņu. Šajā komisijā abām pusēm neizdevās vienoties, tālab nekas cits neatlika kā Jaunsaulē sarīkot plebiscītu (referendumu).
Jaunsaulieši 1920. gada 8. februārī kārtējā pilnsapulcē apspriedās par plebiscītu. Klātesošie Vecsaules pārstāvji atkal centās atrunāt jaunsauliešus no atdalīšanās. Par argumentu tika minēts tas, ka Vecsaules daļā ir divi nespējnieku nami, bet Jaunsaulē nav neviena, Skolas gan katrā daļā bija pa vienai.
Neiztiek bez protestiem
Plebiscīts notika 1920. gada aprīlī. Jaunsauliešu vidū valdīja visai liela vienprātība, jo tikai astoņas personas («Ciben-Celmu» iemītnieki Almaņi, Ansklāviņi un Vēži) balsoja par palikšanu pie Vecsaules. Ar to jau viss nebeidzās, jo vecsaulieši vēl sūtīja protestus uz dažādām valsts iestādēm. Bauskas apriņķa valde Jaunsaules atvienošanai piekrita 1920. gada 15. oktobrī, bet Iekšlietu ministrijas Pašvaldību departaments to akceptēja tikai 1921. gada 15. septembrī.
Jaunsaules pagastam no Skaistkalnes pievienojās arī 14 tā dēvētās Mēdumiešu mājas, dažus gadus vēlāk arī Hān-Mēmeles ķieģeļnīca, kas kā ķīlis iespiedās Jaunsaules teritorijā. Arī Bauskas pagasts neiebilda pret divu bijušo Pilsmuižai piederošo zemnieku māju pievienošanos Jaunsaules pagastam (minētās mājas atradās Jaunsaules pagasta vidū). Ar to tad arī kādu laiku minētajā apvidū teritoriālās reformas beidzās.
