Lasītāji vēlējušies noskaidrot, kādi nosacījumi jāievēro, ja ir nepieciešams nocirst dažus kokus, kuri neaug mežā un traucē elektrolīnijām.
Lasītāji vēlējušies noskaidrot, kādi nosacījumi jāievēro, ja ir nepieciešams nocirst dažus kokus, kuri neaug mežā un traucē elektrolīnijām. Skaidrojumu sniedz Bauskas virsmežniecības virsmežzinis Andrejs Bulle.
Koku ciršanu ārpus meža regulē Latvijas Republikas Ministru kabineta 2000. gada 28. novembra noteikumi nr. 416 «Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes». Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs savā īpašumā vai valdījumā ārpus meža kokus cērt pēc sava ieskata. Valsts meža dienests šos jautājumus nekontrolē, un līdz ar to dokumenti to koku ciršanai, kas atrodas ārpus meža, mežniecībās nav jāsaņem.
Tomēr ir vairāki gadījumi, kad ciršana rakstveidā jāsaskaņo ar citām institūcijām. Veicot apbūvi, koku ciršana ārpus meža zemes obligāti jāsaskaņo ar reģionālo vides pārvaldi un vietējo pašvaldību. Pilsētās visos gadījumos darbi jāsaskaņo ar domi. Parkos, kapsētās, mākslīgas vai dabiskas izcelsmes koku rindās, kuru platums ir mazāks par 20 metriem, koku ciršana jāsaskaņo ar vietējo pašvaldību.
Kultūras pieminekļu aizņemtās platībās un to aizsardzības zonās ciršanas darbi jāsaskaņo ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, arī ar vietējo varu. Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās augošu koku ciršana jāsaskaņo arī ar reģionālo vides pārvaldi. Šo aizsargjoslu platumi abos upes krastos ir dažādi. Lielupei, Iecavai, Misai, Mēmelei, Mūsai – 300 metru, Īslīcei, Svitenei, Liepārei, Virsītei, Plānītei, Ceraukstei, Zvirgzdupei, Taļķei, Švirkalei un citām 25 līdz 100 kilometru garām upēm – 100 metru, Vīksniņai, Jāņupei, Bērstelei, Zizmai, Rīkanei un citām 10 līdz 25 kilometriem garām upēm – 50 metru. Ja upītes garums nepārsniedz 10 kilometru, aizsargjoslas platums ir 10 metru.
Ar vietējo pašvaldību jāsaskaņo arī koku ciršana platībās, kuras ietilpst ekspluatācijas (autoceļu, dzelzceļu, sakaru līniju, elektrotīklu, gāzes vadu) aizsargjoslās. Pirmās kategorijas ceļiem tā ir 200 metru no ceļa ass uz katru pusi, 2. kategorijas ceļiem – 100 metru, 3. kategorijas ceļiem – 60 metru, 4. un 5. kategorijas ceļiem – 30 metru. Dzelzceļa līnijām joslas platums noteikts 200 metru no malējās sliedes katrā pusē. Ceļu zemes nodalījuma joslās augošo koku ciršana jāsaskaņo ar Valsts ceļu dienestu vai citu ceļa īpašnieku, dzelzceļa zemes nodalījuma joslā – ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju. Aizsargājamo un dižkoku ciršana jāsaskaņo ar reģionālo vides pārvaldi. Noteikumus par teritorijas labiekārtošanu, zaļumstādījumu uzturēšanu un aizsardzību var izdot arī vietējā pašvaldība, nosakot kārtību, kādā cērtami ārpus meža augoši koki.
Īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam koku ciršana ārpus meža zemes jāsaskaņo ar attiecīgu institūciju, iesniedzot rakstveida pieteikumu.
