Eiropas izsludinātajā Valodu gadā trešdiena bija izziņota par Valodu dienu. Turpmāk tāda būs ik gadu 26. septembrī.
Eiropas izsludinātajā Valodu gadā trešdiena bija izziņota par Valodu dienu. Turpmāk tāda būs ik gadu 26. septembrī.
Vārdu virknējumam mēra nav. Viegli vai smagi, tie ienirst izplatījumā. Cilvēku izgudrotas ierīces vārdus uzlasa un no jauna met ēterā visās pasaules valodās. Mums mīļākā savējā – latviešu. Aktualizējusies prasība Saeimai ratificēt starptautisku dokumentu par minoritātēm, ko pavada vaimanas par latviešu tieksmi asimilēt(!) krieviski runājošos. Tomēr Latvija ar minētā dokumenta ratifikāciju nesteidzas, pirms nav starptautiski noskaidrots minoritātes jēdziens. Vai tā lietojums Latvijā attiecībā uz lielo krievu tautu ar ļoti bagātu kultūras slāni pašiem vaimanātājiem nešķiet aizvainojošs?
Gandrīz vai nepamanīta bija bēdīgi slavenā Maksa van der Stūla pēcteča EDSO augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfa Ekeusa ierašanās Latvijā. Ar viņu saistāmas cerības slēgt EDSO misiju mūsu valstī. Taču vecīgi jaunais komisārs šajā jautājumā bijis diplomātiski izvairīgs.
Jau tā noplicinātā latviešu valoda masu informācijas līdzekļos kļuvusi ļoti militāra: atriebība, trieciens, mērķis, terorisms, bailes, iznīcināšana, karš. ASV prezidents Dž. Bušs, uzstājoties kongresā, paziņoja pasaulei: vai nu jūs esat ar mums, vai ar teroristiem. Dramatiskais dalījums dažam licis apšaubīt šīs lielvalsts demokrātismu.
Negribēdamas būt «ar teroristiem», trīs Baltijas valstis, Polija un Somija morāli atbalstījušas ASV rīcības plānu, kas sabiedrībā, un ne tikai Latvijā, tiek pretrunīgi vērtēts. Vai atriebības, atmaksas stobri vēršami pret bērniem, sirmgalvjiem un jau tā ticības fanātisma nomāktajām Afganistānas sievietēm?
Diemžēl pirmo zaudējumu pirms vēl nesāktā kara piedzīvojušas pašas Savienotās Valstis – virs Afganistānas notriekts vismaz viens ASV bezpilota izlūklidaparāts. Kauja nebūs viegla.
Mūsu valsts pievienošanās pretterorisma koalīcijai jau prasījusi pārskatīt 2002. gada budžetu, vienu miljonu latu atņemot pirms pusgada izraudzītajām prioritātēm. Kas zaudēs, var nojaust, kur paliks miljons, diez vai uzzināsim.
Arī Maskavā topot Gulaga muzejs. Pagaidām gan pēc viena, Gulagu pārdzīvojuša vēsturnieka iniciatīvas. Pēc gadiem desmit arī Krievijas jaunā paaudze vēlēšoties uzzināt savas valsts īsto vēsturi.
Eiropas postpadomiskās valstīs tautas no vēstures nemācās: Polijas parlamentā visvairāk balsu ticis kreisajiem, Igaunijas parlaments trešajā kārtā par Valsts prezidentu ievēlējis 73 gadus veco A. Rītelu ar izteikti komunistisku pagātni. Kāpēc? Tautas ir nogurušas. Mums lūdza gaidīt vismaz desmit gadu, jo nevarot brīnumus pasniegt uzreiz, t. i., rīt – ap brokastlaiku. Desmit gadu pagājis, solītāju maki un pazodes piebriedušas, bet daudziem citiem gaidot jau pienācis vakariņu laiks…
Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis nolēmis tomēr atsaukt no «Latvijas kuģniecības» valsts pilnvarniekus, kuri pieļāvuši slepenību, lemjot par trīs tankkuģu iegādi. Latvijas Televīzijā ministrs apgalvoja: tādu atnešanos pret saviem pienākumiem nevar piedot. Valodu gads Eiropā turpinās.
