Iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu par lauksaimniecības jautājumiem oficiālā atvēršana bija 12. jūnijā.
Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) sarunu par lauksaimniecības jautājumiem oficiālā atvēršana bija 12. jūnijā.
Pēc trīs mēnešu klusuma sarunas sākās ar pirmo informācijas apmaiņu klātienē tehnisku konsultāciju veidā. 24. un 25. septembrī Zemkopības un Ārlietu ministriju, Lauku atbalsta dienesta un Latvijas valsts agrārās ekonomikas institūta 22 speciālisti piedalījās konsultācijās Eiropas Komisijā (EK).
Konsultācijās lēmumus nepieņem
Šajā tikšanās reizē tika apspriesti tehniski jautājumi: ES Kopējā tirgus organizācijas, Latvijas valsts institūciju sagatavotība ES Kopējās lauksaimniecības politikas administrēšanai, Latvijas valsts atbalsts lauksaimniecības attīstībai, kvalitātes politika, statistika. Konsultācijās ir jāprecizē gan Latvijas, gan Eiropas Komisijas pusei iepriekš iesniegtā informācija, kas atspoguļota Latvijas pozīcijas dokumentā. Kā Saeimas Eiropas Savienības informācijas centram (ESIC) skaidro Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš, «speciālistu konsultācijās nekādus lēmumus nepieņem, bet EK noskaidro jautājumus par mūsu pozīciju, ar kuru viņi agrāk jau iepazinušies».
Kā notiek sarunas? EK eksperti uzdod precizējošu jautājumu, uz ko Latvijas speciālistam jādod atbilde. To drīkst ilustrēt ar diapozitīvu vai arī parādīt datora ekrānā. Katru nozari aizstāv citi speciālisti, kuri mainās.
Piemēram? Aivars Lapiņš «paver priekškaru» notikušajām sarunām: «EK pārstāvis vaicā: ko jūs domājat ar valsts atbalstu, teksta 2. rindkopas 2. teikumā? Atbildē mums jāparāda sava sapratne, ka pēc iestāšanās savienībā visi valsts atbalsta pasākumi būs jāsaskaņo ar EK. Mums ir tikai jāinformē par plāna esamību vai neesamību, bet neviens neko nav pilnvarots solīt.» Tehnisko konsultāciju būtība ir informācijas saskaņošana.
Vienīgais NVO pārstāvis
Konsultācijās novērotāja statusā piedalījās Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes pārstāvis Jānis Apse, Tukuma rajona kooperatīvās sabiedrības «Rauciņi» priekšsēdētājs. Viņš ir vienīgais nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvis lauksaimniecības sarunās no kandidātvalstīm.
«Mani gandarīja, ka mūsu eksperti bija labi sagatavoti, ātri sekoja atbildes uz jautājumiem, un tāpēc sarunas ritēja raiti,» patīkami pārsteigts bija Jānis Apse. «Visas pamatotās un pierādītās prasības tika pieņemtas. EK eksperti bija pretimnākoši un pieņēma mūsu prasības, piemēram, pēc vēlāka sējas termiņa, pēc mazāka miežu graudu minimālā izmēra intervencei. EK eksperti izskatījās apmierināti un, šķiet, graudkopībā pieņēma visas mūsu prasības.»
Par medu jautājumu nav
Tā kā mūsu pozīcija jau iepriekš bija saskaņota ar ES prasībām, Latvijas delegācija neesot saņēmusi noliegumus nevienā nozarē. Ir vairākas nozares, kurās nebija nekādu iebilžu vai papildjautājumu pret Latvijas pozīciju (medus, augļi, dārzeņi). Vēl tehniski jāizspriež, kam pieskaitīt «Rīgas melno balzamu» – pie liķieriem vai rūgtajiem dzērieniem, tā Aivars Lapiņš.
Nākamās konsultācijas paredzētas 3. un 4. oktobrī par fitosanitārajiem jautājumiem. Jautājumi par ražošanas kvotām un ES atbalsta maksājumiem tiks risināti tikai sarunu nobeiguma fāzē 2002. gadā.
