Baznīcas fasāžu apdares izpēte sniegusi negaidīti labus rezultātus. Bauskas Svētā Gara baznīcas fasādes, tāpat kā Bauskas pils apmetuma apdare, bijušas dekorētas sgrafito tehnikā.
Baznīcas fasāžu apdares izpēte sniegusi negaidīti labus rezultātus. Bauskas Svētā Gara baznīcas fasādes, tāpat kā Bauskas pils apmetuma apdare, bijušas dekorētas sgrafito tehnikā.
Tagad noskaidrots, ka sgrafito dekora kompozīcijas elementi ir pilnībā saglabājušies un attiecas uz baznīcas celtniecības periodu, t. i., 1591. – 1594. gadu, kad ēkai vēl nebija uzcelts tornis, ko piebūvēja tikai laikā no 1614. līdz 1623. gadam.
Senie meistari izceļ kompozīciju
Baznīcas sākotnējo ieeju, kura pašlaik atrodas torņa iekšpusē, un virs tās atrodošos eju, kas veda uz kora vietu, dekorējis apmetumā iegravēts portāls. Tāds pats, tikai mazliet vienkāršāks, dekors apmetumā bijis iegriezts ap visiem baznīcas logiem. Logu un durvju ailas ieskāvusi 27 – 30 centimetru plata gaiša apmetuma apmale, kas ar iegrieztām līnijām pa aploci sadalīta posmos. Centrālo apmales posmu rotājusi septiņus centimetrus plata rombu josla. Vietā, kur sākas ailas velvējums, ar trim horizontālām svītrām primitīvi iezīmēts kaut kas līdzīgs kolonnas kapitelim. Baznīcas ieejas durvju portālā virs nosacītā kapiteļa ārmalā iezīmēta lode. Šķiet, ka kāpnes, kuras pašlaik ved uz torņa augšējiem stāviem, saglabājušas savu vēsturisko vietu un veidolu, tikai bez pašreizējā patrepes aizšālējuma ar dēļiem. 16. gadsimta beigās tās iekļāvušās ieejas apdares kompozīcijā un līdz torņa uzcelšanai kalpojušas uzkāpšanai kora vietā tieši no ielas.
Tāpat kā Bauskas pils fasādes, arī baznīcas fasādes rāda, ka senos meistarus nav saistījis detaļu perfekts izpildījums, bet gan iespaids, kādu fasāde rada, aplūkojot tās kompozīciju kopumā.
Virs baznīcas mazajām durvīm dienvidu fasādē nekāds rotājums netika atrasts. Tas, iespējams, gājis zudumā 1729. gadā, kad nācies pārmūrēt durvju velvi, lai tās atkal būtu virināmas. Paliek cerība, ka fasādes remonta laikā tomēr atklāsies pēdas arī no šo durvju rotājuma.
Veidos sargājošu apmetuma kārtu
Restaurators Milošs Gavenda, kurš veica fasādes izpēti, domā, ka fasāžu remonta laikā varētu atklāties ēkas vēl citas dekora kompozīcijas detaļas. Restaurators uzskata, ka zem vēlāko periodu salīdzinoši mazvērtīgajām apmetuma kārtām 16. gadsimta dekors saglabājies ļoti labi, tādēļ, nezinot, kad fasādes varēs remontēt, nebūtu pareizi oriģinālus atstāt lielos laukumos. Lai atsegtie apmetuma laukumi atmosfēras iespaidā nebojātos un nezaudētu skaisto dzintarīgo toni, oktobrī tie vēl tiks konservēti un atkal pārklāti ar sargājošu pagaidu apmetuma kārtu.
M. Gavendas uzdevums ir ne tikai izpētīt fasādes un iesniegt baznīcai un pieminekļu aizsardzības institūcijām izpētes dokumentāciju, bet arī izstrādāt priekšlikumus ēkas ārējā ietērpa remontam, ņemot vērā baznīcas iespējas objek- ta saglabāšanā. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka sekundārie (hronoloģiski jaunākie) apmetuma slāņi ir sliktā stāvoklī un atslāņojušies, tādēļ remonta gadījumā tie būtu noņemami, bet oriģināls konservējams neatkarīgi no tā, vai draudze nolemj restaurēt sākotnējo dievnama apdari vai uzmest oriģinālam pāri jaunu kaļķa javas apmetumu un tajā rekonstruēt sākotnējo fasādes kompozīciju, vai arī fasādes tikai kaļķot.
Novēlu Bauskas Svētā Gara baznīcas draudzei saglabāt pietātes pilno attieksmi pret savu dievnamu, lepoties un novērtēt to.
