Džihāds. Kādreiz tas man bija svešvārds, es zināju tikai to, ko man stāstīja instruktors – Allahs ir viens un vislielākais un tas aizstāv musulmaņus visā pasaulē.
Džihāds. Kādreiz tas man bija svešvārds, es zināju tikai to, ko man stāstīja instruktors – Allahs ir viens un vislielākais un tas aizstāv musulmaņus visā pasaulē. Džihāds jāpilda jebkuram musulmanim, ja viņa valsts karo vai imams (musulmaņu augstākais valdnieks) izsludinājis mobilizāciju. Džihāds ir svētais karš pret citticībniekiem. Un tagad piedāvāju savus spriedumus un tikai savu viedokli, aicinot salikt visu kopā – tos «idiņus», kas mēģina šurp ievilkt musulmaņus, kuru valsts karo, un tos, kuri veido ekstrēmistu atbalsta grupas, kas ekstrēmistu vārdā Rīgā nosauc ielas. Kā mēs un mūsu Latvija uz kopējā fona izskatāmies? Mēs atbalstām Ameriku pretterorisma koalīcijas veidošanā, esam gatavi tajā piedalīties un sūtīt savus bāleliņus. Arī jūs nospļaudīs un no jums aizgriezīsies, kā pret jebkuru kara veterānu. «Afgāņu» bēdīgā pieredze mums jau ir!
Kad uzspridzināja Pasaules tirdzniecības centru, es neredzēju un nedzirdēju, ka būtu pastiprināta, piemēram, hidroelektrostaciju vai Salaspils atomreaktora apsardze. Toties automātiski tas attiecās uz Saeimu un valdību, kur drošības pasākumi aši tika veikti. Bet ko tad šiem baidīties? Mēs esam par čečenu kaujiniekiem, kurus atbalsta Osama bin Ladens. Var vēl arī pasteigties pārdēvēt kādu ielu šī mieru alkstošās čečenu tautas aizstāvja vārdā…
Esam ar Ameriku, esam pret Krieviju, kas jau kuro gadu apkaro terorismu. Atkal mums nav savu smadzeņu un savas nostājas, mētājamies no vienas galējības otrā. Vai būs «idiņi», kas atkal pieņem musulmaņu ekstrēmistu delegācijas? Vai nolikāt ziedus pie Krievijas vēstniecības un izkārāt sēru karogus, kad spridzināja daudzdzīvokļu mājas Maskavā, Volgodonskā? Kad spridzināja gulošus bērnus, sievietes, sirmgalvjus. Vai jūs to saucat par neatkarības cīņu? Jā, tie taču bija tikai krievi… Kāpēc krieviem būtu jāiesaistās trešajā pasaules karā? Vai divos viņi jau nezaudēja 30 miljonu?
Kas nav ar mums, tas ir pret mums – tie ir Džordža Buša vārdi. Cik viegli tie var ieraut karā un iznīcināt mazu tautu! Vai šis nav boļševiku sauklis? Kāpēc amerikāņi nesēžas pie sarunu galda ar Osamu bin Ladenu? Viņi visu laiku to māca Krievijai. Un kā augusi Buša autoritāte! Kāpēc mūsējie nebļauj, ka tas ir amerikāņu specdienestu darbs, lai celtu Buša reitingu? Vēl gribētos zināt, vai Eiropa dos miljonus, lai Afganistāna pārtrauc audzēt un ražot narkotikas? Vai, piemēram, lords Džads dosies misijā arī uz Afganistānu?
Atsaukšu atmiņā kādu zīmīgu notikumu – 1983. gadā krievi Tālajos Austrumos notrieca «boingu», kurš neatbildēja uz signālu «savssvešais», tas neatbildēja vispār ne uz vienu signālu. Varbūt toreiz rīkojās pareizi? Kā amerikāņi nogulēja savus «boingus»?
Bet, kas būs, ja Amerika apvienosies ar Krieviju? Kam bučosim roku? Amerikai kā nekad vajadzīgs Krievijas atbalsts. Vai Ivanovs nebija pirmais, ko aicināja Bušs? Mēs maksāsim lielu naudu par atrašanos NATO, bet… ja tur būs arī Krievija? Par ko un kādu drošību maksāsim, ja nevaram aizstāvēt paši sevi? Kur meklēsim ienaidnieku numur viens? Cik daudz mūsējo paliks bez darba! Noņemiet ES un NATO. Avīzēs lasīsim: «Pieredzējis politiķis meklē jebkuru darbu.» Desmit gadu pagājis, un mēs arvien esam lielā mīklā: «Aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko…»
Palestīnas nabaga studentiņi Rīgā. Divi trīs ēdīs speķi un slavēs Kristu. Pieci seši bļaus par savām tiesībām. Bēgļi Olainē. Pēc 50 gadiem pieprasīs Olaines autonomiju. Nedosim, mūs bumbos, iedosim, atklāsies, ka vēl Lietuvā netiek ievērotas viņu tiesības, sāks tur karot. Tas jums neko neatgādina?
Mans instruktors pulkvedis mācīja: mēģināsi ar viņiem karalaukā noslēgt pamieru, uzskatīs, ka ir stiprāki. Mēģināsi vienoties – baidies. Jebkurā gadījumā viņi uzskatīs, ka jums ir beigušās patronas.
Daudz lasīts par vienotas musulmaņu valsts izveidi. Tajā viņi jau ir ieskaitījuši ap 50 valstīm. Padomājiet, kā bija ar kurdiem, kad arestēja viņu pretošanās kustības līderi Odžalanu? Grautiņi notika visā Eiropā…
Man ir savs viedoklis arī par žurnālistu darbu un šīs tēmas atspoguļojumu masu medijos. Ar savu uzskatu un argumentāciju gribu atbildēt žurnālistu nemitīgi deklarētajam, ka čečenu brīvības alkas krievi pielīdzina terorismam. No laika gala krieviem piederēja Čečenijas līdzenumi, kur apmetās uz dzīvi brīvdomātāji kazaki un bēguļojošie zemnieki. Atšķirībā no krieviem, mēs esam atdevuši Abreni, Palangu, Roņu salu. Kāpēc krieviem ko atdot? Kalnos dzīvoja nahčo cilts, kuru pēcteči ir čečeni, kas nekad nav dzīvojuši līdzenumos. Vai kaut ko zināt par krievu ģenerāli Jermolovu? Tas bija viņš, kurš uzcēla trīs cietokšņus – Vņezapnaja, Burnaja un Groznaja. Pēc kazaku izsūtīšanas Staļins atdeva līdzenumus viņu mūžīgajiem ienaidniekiem čečeniem ar autonomijas galvaspilsētu Grozniju.
1994. gadā sākās karš Čečenijā. Viņi pasludināja savu neatkarību un pāris gados pārvērtās par plaukstošu narkotiku un cilvēku tirdzniecības valsti. 1999. gadā 2500 bruņotu musulmaņu ekstrēmistu iebruka Dagestānā, kura ir Krievijas sastāvā. Un uz saviem pleciem ienesa krievu armiju Čečenijā. Prese un TV rādīja bērnus ar norautiem locekļiem, un tas viss – tikai krievu bumbošanas dēļ, šausmīgi! Bet! Locekļus norauj pārsvarā kājnieku mīnas vai spridzeklim sprāgstot rokās, jo citus ievainojumus es neredzēju. Kurš liek mīnas? Tas, kas uzbrūk, vai kas atkāpjas?
Krievu karavīrs nobrauc ziemā divas ingušu meitenes. Jūs, žurnālisti, rakstāt, ka krievi ir sliktie. Divi amerikāņu karavīri izvaro un nogalina vienpadsmitgadīgu albāņu meitenīti. Jūs klusējat, tie ir labie. Kurš sliktāks? Jauniņais deviņpadsmitgadīgais krievu karavīrs uz slidena ceļa, bez pieredzes pie «Ural» stūres, kurš aizsūtīts karā, vai tie 33 un 35 gadus vecie pieredzējušie un profesionālie amerikāņu karavīri? Jūs liekat avīzēs bildes, kur uz bruņutransportiera ziemā sēž jūras kājnieki maskās, un rakstāt: krievi, baidoties no atriebības, slēpj sejas «attīrīšanas» laikā. Muļķības! Tur karo jūras kājnieku triecienbataljoni, viņiem ir cits darbs un dziļi nospļauties, vai redz sejas vai ne. Bet ziemā jāuztraucas, lai, sēžot uz aukstas bruņas, neapsaldētu seju un zobus, tādēļ tika nolaisti «podšļemņiki» (bruņucepures odere). Jūs bieži rakstāt: «Nodod uzticības zvērestu.» Lai nodotu, vispirms jāpieņem. Ir apstiprināts zvēresta teksts: man tas ir pieņemams vai nav. Tādēļ žurnālisti, pirms rakstāt, šad tad painteresējieties, ko rakstāt.
G. ŽILINSKIS, profesionāls karavīrs
