Izlasot rakstu «Mēģinot skart neaizskaramo» 26. septembra «Bauskas Dzīvē», vispirms gribu par to redakcijai pateikties.
Izlasot rakstu «Mēģinot skart neaizskaramo» 26. septembra «Bauskas Dzīvē», vispirms gribu par to redakcijai pateikties. Arī mani šī tēma neatstāj vienaldzīgu.
Pirms gada, vasarā, dēls laulājās Bauskas luterāņu baznīcā. Pirms tam jaunie ilgi un cītīgi apmeklēja nodarbības, lai varētu iesvētīties pirms laulībām. Kā nopratu no dēla un nākamās vedeklas stāstītā, nekādas pozitīvas emocijas mācības viņos neatstāja.
Pirms laulību dienas lūdzām mācītājam A. Siliņam atļauju, lai divi bērni, ejot pirms jaunā pāra, baznīcā drīkstētu kaisīt ziediņus. Atļauja tika dota – ar piebildi, ka būšot vai nu jāmaksā par sakopšanu, vai arī pēc ceremonijas baznīca mums pašiem jāsakopj. Taču tieši pirms došanās pie altāra mācītājs Siliņš mums pateica, ka baznīcu piedrazot nedrīkst, vajadzējis atvest uz dievnamu apkopēju. Nelīdzēja ne lūgumi un asaras, ne solījumi, ka grīdsegu iztīrīsim paši. A. Siliņš pateica, ka nedrīkst, un viss!
Turklāt dēla laulības notika sestdienā, bet iesvētības bija noliktas pēc tām – nākamajā rītā.
Tad nu notika tā, ka jaunie tika salaulāti neiesvētīti. Nākamajā dienā uz dievkalpojumu no kāzu svinību vietas viņi neatbrauca. Iesvētīšanās notika pēc divām nedēļām, kad mums uz mājām piezvanīja mācītāja kundze.
Protams, pēc tā visa palikušas rūgtas atmiņas.Tāpēc šopavasar lūdzām sirmo prāvestu Pauli Žibeiku nokristīt dēla mazuli. Mums par prieku un pārsteigumu tas notika sirsnīgi, mīļi, bez jebkādām ambīcijām un prasībām.
Man no sirds žēl. Reizēm ir tāds tukšums dvēselē, ka rodas fiziska un garīga nepieciešamība pēc baznīcas. Taču, ja tur jāsastopas ar vēsu augstprātību, tas atgrūž. Pat nenojauzdama, ka varētu tikt publicēts šāds Ingas Muižnieces raksts, biju gatava mācītājam Aivaram Siliņam aci pret aci pateikt visu, ko par viņa darbību draudzē domāju. Viņš ir izglītots, bet ar mazu dzīves pieredzi, un mums visiem ir jāpalīdz viņam saprasties ar cilvēkiem.
Varbūt tiešām ir jālūdz par saviem mācītājiem, lai Dievs viņiem palīdz.
Ar cieņu L. JUBELE Bauskā
