Rudens kokos ietriepj dzeltenas, sārtas un brūnganas līnijas. Atvasaras krāsu daudzveidība priecē, nomierina un rosina uz apceri par šī brīža civilizētās pasaules vērtībām.
Rudens kokos ietriepj dzeltenas, sārtas un brūnganas līnijas. Atvasaras krāsu daudzveidība priecē, nomierina un rosina uz apceri par šī brīža civilizētās pasaules vērtībām. Brīvība, pārticība, miers – kura no tām būtu pašlaik svarīgākā, kuras nozīmi mēs vēl neesam īsti apjautuši?
«Galvenais, lai pasaulē nebūtu kara,» kādā tikšanās reizē man sacīja sirma baltkrieviete. Viņa runāja par savu jaunību, par nātru plūkšanu zupai un priežu mizu košļāšanu, cenšoties izvilināt no koka skaidiņas kādu enerģijas devu. Sirmgalve stāstīja par simtiem dūmeņu, kas bezcerīgi slējušies pret debesīm, kad «Dieva un taisnības vārdā» sādžai pāri gājuši spožās uniformās tērpti zaldāti. Tantiņa vairs neatcerējās, kurā pusē kuri bija, taču kāva un dedzināja visi. Pēc tam palika asinis, sāpes un asaras.
Pasaule atkal ir uz kara sliekšņa. Izmisuma sāpēs nodrebēja varenā Amerika, nespēdama nosargāt savus pilsoņus no neprātīgu cilvēkveidīgu būtņu uzbrukuma. «ASV meklēs un sodīs tos, kuri ir atbildīgi par šo gļēvo rīcību. Brīvība tiks aizstāvēta,» paziņoja prezidents Bušs un sasniedza augstāko popularitātes rekordu pēdējo 70 gadu laikā. Aizstāvot brīvību, simtiem nāvi nesošu bumbvedēju pavērsti Afganistānas virzienā. Vēl tikai jāgaida komanda, un atkal tiks bumbots un nogalināts – brīvības un pretterorisma vārdā. Bet vai tā amerikāņu māte, kuras bērns gāja bojā Pasaules tirdzniecības centra gruvešos, gūs gandarījumu, uzzinot, ka simtiem bērnu, sieviešu un sirmgalvju tur, tālajā «trako musulmaņu zemē», būs nonāvēti? Tikai kāds puisēns kaut kur Bagranas pilsētas gruvešos ar ogli uz papīra strēmeles zīmēs vertikālus, augstceltnēm līdzīgus torņus un lidmašīnu virs tiem. Uz tās spārna būs rakstīts: «Par manu tēti!»
Vai tiešām visu šajā pasaulē var atrisināt tikai ar dūri? Pēc teroristu uzbrukuma pasaule kārtējo reizi pievērsās Nostradamusa pareģojumiem, lai meklētu izskaidrojumu baismajai realitātei un domātu, kā dzīvot tālāk. «Tieši tagad civilizētās pasaules vienīgā cerība slēpjas piedošanā,» raksta Dainis Īvāns. «Asinsizliešana Ņujorkā apliecina, ka ar pretspēku un atriebību nav iespējams neko atrisināt, bet tikai iedzīt sevi strupceļā.» Šo atziņu D. Īvāns pauda pēc Raiņa lugas «Jāzeps un viņa brāļi» iestudējuma noskatīšanās. Mums Rainis jau pirms daudziem gadiem bija pravietojis: «Ļaunu ņemt un vērst par labu, tas ir piedot.»
Starp citu, Pasaules tirdzniecības centrs Ņujorkā tika sagrauts 11. septembrī, Raiņa dzimšanas dienā. Kurš apņemtos samaksāt, lai mūsu dramaturga lugas pārtulkotu pasaules valodās? Cilvēki lasītu un varbūt arī ko vairāk sapras- tu.
