Šī cukurbiešu gada īpatnības, nozares problēmas un virzība nākotnē tika aplūkotas preses konferencē, ko Zemkopības ministrija žurnālistiem bija organizējusi Jelgavas cukurfabrikā.
Šī cukurbiešu gada īpatnības, nozares problēmas un virzība nākotnē tika aplūkotas preses konferencē, ko Zemkopības ministrija žurnālistiem bija organizējusi Jelgavas cukurfabrikā.
Prognozējama nozare
Zemkopības ministrs Atis Slakteris, tiekoties ar masu saziņas līdzekļu darbiniekiem, uzsvēra, ka cukurbiešu audzēšana ir labi plānojama un prognozējama nozare. Ieviešot kvotēšanu, lauksaimniekiem zināms, cik daudz biešu viņiem jāaudzē. Šogad valsts noteiktā baltā cukura ražošanas kvota ir 64000 tonnu, kas sadalīta diviem pārstrādes uzņēmumiem.
Ministram tika vaicāts, kādēļ, gatavojoties iestājai Eiropas Savienībā (ES), Latvija pieprasa 110000 tonnu lielu kvotu. A. Slakteris skaidroja: «Divu trīs gadu laikā lauku saimnieki var ievērojami palielināt cukurbiešu ražošanu, jo ir apgūta mūsdienīga tehnoloģija. Būtu neloģiski neizmantot iespējas.» Interesanti, ka kvotu pieprasa arī Igaunija, kur cukurbietes pašlaik neaudzē. Preses konferences dalībnieki apmeklēja Jelgavas rajona zemnieku saimniecību «Ivullas», kur ražu vāc ar sešrindu kombainu un izmanto modernu iekraušanas agregātu.
Arī cukurfabriku vadītāji apstiprināja, ka iespējams paaugstināt ražošanas jaudu. Jelgavas fabrikas ģenerāldirektors Harijs Veģeris informēja, ka tiek tērēta liela nauda tehnoloģijas pilnveidei atbilstoši ES standartam, kurā ir 12 rādītāju. Jelgavā ražotā saldviela pašlaik atbilst desmit parametriem. Atlicis uzlabot cukura kristālu formu vienmērību, samazināt pūdera piejaukumu.
Mainīgais patēriņš
Joprojām raisās diskusijas par cukura patēriņu Latvijā. Pēc pārstrādes uzņēmumu vadības aplēsēm, tas samazinās, kaut gan kaimiņvalstī Lietuvā vērojams pretējs process. Mūsu valstī ražoto cukuru vairs neizmanto lielākie sulu ražotāji «Cido» un «Gutta». Situācija varētu mainīties, kad Latvijas saldumu ražotājiem kompensēs cenu starpību, kas veidojas starp iepirkto un vietējā ražojuma cukuru. Zemkopības ministrs apstiprināja, ka tas būšot iespējams.
Jelgavas cukurfabrika nav pārdevusi 3000 tonnu pagājušajā sezonā ražotā cukura. Uzņēmuma vadītājs H. Veģeris uzskata, ka valstī joprojām nelikumīgi ieved lēto kontrabandas cukuru, jo vietējā ražojuma saldvielas aprite ir gaužām niecīga Latgales un Ziemeļvidzemes rajonos.
Abu pārstrādes uzņēmumu vadītāji izteicās, ka šis gads finansiāli nebūs tik veiksmīgs kā pagājušais. Tas saistīts ar to, ka šoruden bietēm ir mazāks cukura saturs. Liepājas fabrikas ģenerāldirektore V. Zabe pat pieļāva, ka vajadzēs papildus iepirkt bietes, proti, masa ir, bet cukura iznākuma nav.
Slimību gads
Zemkopības ministra A. Slaktera zemnieku saimniecībā «Mālnieki» desmit gadu audzē cukurbietes un viņš secina: «Katrai sezonai ir savs, ja tā var sacīt, x koeficients. Šogad, piemēram, slimības, kas ietekmējušas cukura saturu saknēs. Katru gadu satraukums mēdz būt citādāks.»
Patiesi, šajā rudenī zemkopji meklē atbildes, kas būtu darāms, lai novērstu zaudējumus, ko daudziem sagādājušas slimības. Augu aizsardzības inspektore Biruta Vēza uzska- ta, ka 2001. gada laika apstāk- ļi – bagātīgais mitrums un siltums – īpaši veicināja dažādu slimību attīstību. Pavasarī tā bija dīgstu puve, kuras novēršanai būtu vajadzīga sēklas apstrāde ar īpašām ķimikālijām, kas ir ļoti dārgas. Dīgstu puve labvēlīgos apstākļos ir cēlonis joslainam kraupim, kas šoruden izplatīts daudz plašāk nekā citus gadus. Kraupja un biešu lapu bojājumu dēļ bietēm ir mazāks cukura saturs. Nenoliedzami, ka slimas bietes nav tik salduma bagātas kā veselas. Šogad dažās saimniecībās lauki bija migloti ar fungicīdiem, kas pasargāja lapas no slimībām, un rezultāti ir labi.
Paraugu pašreizējā pārbaude apliecina, ka mūsu rajonā nav atklāta bīstamā slimība rizomānija, kas sastopama Eiropas valstu cukurbiešu audzētāju laukos.
