Papagailis Vaņa labprāt vēlētos sarīkot balli Bauskas vecākajiem papagaiļiem. Diez vai uz to ierastos kāds cienījamāks putns par aptuveni 35 gadus veco Vaņu.
Papagailis Vaņa labprāt vēlētos sarīkot balli Bauskas vecākajiem papagaiļiem. Diez vai uz to ierastos kāds cienījamāks putns par aptuveni 35 gadus veco Vaņu.
«Bauskas Dzīves» korespondentiem šķita neticami, ka putns var sasniegt tādu vecumu, un viņi ļoti vēlējās iepazīties ar ilgdzīvotāju. Virtuvē uz palodzes no būrīša uz ienācējiem ar pārliecinošu skatienu, mierīgi tupot uz kociņa, pretī raudzījās Vaņa. Viņš, šķiet, sacīja: «Esmu raibs, it kā kāds mākslinieks uz manām spalvām ar otiņu būtu izmēģinājis jaunas akvareļkrāsas. Manā tērpā ir zaļi, rozā, balti un zilgani toņi. Ja man ir runātīgs garastāvoklis, protu arī pļāpāt.»
Tikai Vaņa pats precīzi zina, cik viņam ir gadu un kādas sugas papagailis viņš ir. Savās pašreizējās mājās Vaņa nokļuvis pirms 23 gadiem kā dāvana. Lai arī šim papagailim nav mazbērnu, kas viņu priecētu, ikdienā dzīvesprieku dāvā Ivļevu ģimene. Vecumdienās Vaņam tīk atcerēties jaunībā piedzīvoto.
Aizlido līdzi vārnām
Reiz Vaņa izbaudījis satraucošas izjūtas. Kā ierasts siltās vasarās, viņš ķermeni mielojis ar saules stariem līdz brīdim, kad acu priekšā parādījies ķērcošu vārnu bars. Putns izdomājis ar tām sadraudzēties un laidies vārnām līdzi. Mājinieki staigājuši zem kokiem un izmisīgi saukuši: «Papa, papa!», jo Vaņa arī tādu vārdu pratis teikt. Atklājies, ka iedomīgās vārnas Vaņu savā barā nav pieņēmušas, tādēļ noskumušais papagailis ielidojis pa logu kādā svešā mājā un saucis: «Karīna, Karīna!» Tur dzīvojošai meitenei Marinai šķitis, ka putns sauc viņas vārdu, un kļuvusi priecīga par gudro putnēnu. Drīz saimniece atradusi savu mīluli.
Prot atdarināt balsis
Vaņa ir ļoti sabiedrisks putns. Reiz saimniece Dace atlaidusies gultā atpūsties. Vaņa sākumā klusinātā balsī pasaucis Daci: «Dārgumiņ!», otrreiz: «Dārgumiņ!» Nekādu uzmanību nesaņēmis, papagailis skaļā balsī ķērcis: «Dārgum!», un tas līdzējis. Putns ar savu uzstājīgo raksturu lepojas, pat vecmāmiņu viņš komandējis: «Mime, nāc strādāt!» Īpaši tīkami putna atmiņai ir tie vārdi, kuros ir skanīgais «r» burts. Ja Vaņa uzzinātu, ka cirkū paredzēta izrāde ar vārnu un suni galvenajā lomā, papagailis pirmais pieteiktos tajā piedalīties. Viņš prot atdarināt balsis, ķērkt kā vārna un riet kā mazs taksītis.
Tagad papagailis no rītiem negrib skaļi bļaustīties. Ja neviens ar viņu neparunājas, Vaņa no sirds skaļi ķērc, pa brīdim saucot: Vaņura, Vaņura. Vaņu būra kaktā nekad nav vajadzējis likt, jo lamāties un mēdīties viņš nemāk. Parasti lielo oratoru uz brīdi nomierina tumsa, kas rodas, uz būra uzklājot segas, vai arī radio, kur balsis skan nepārtraukti. Iedomājieties, papagaiļa skaļajai balsij ir pa spēkam pārtraukt pat cilvēku sarunas!
Pazīst īstas jūtas
Uz jautājumu – kāda ir mīlestība? – papagailis atbildi zinātu, jo viņš prot atšķirt patiesu mīlestību no samākslotas. Piemēram, Daces jaunākajā meitā Lindā Vaņa saskata bērna jauko dvēseli un dāvā viņai arī savas jūtas. Apnicības brīžos viņš vēl nekad pret meiteni nav izmantojis aso knābi. Ja Linda būrī ieliek savu roku, Vaņa dažreiz no priekiem, sēžot uz zariņa, sāk šūpoties.
Pret mājiniekiem un svešiem cilvēkiem, īpaši vīriešiem ar kaitīgiem ieradumiem un nemierīgiem cilvēkiem, Vaņa izturas atturīgi un knābi lieto kā aizsardzības ieroci. Tā asumu uz savas ādas ir izjutis arī kaķis. Ar Daci Vaņa nekādi neprot rast īstu draudzību, varbūt putnēns atceras gadījumu pirms daudziem gadiem, kad saimniece viņu mazgāja.
Vecumdienās Vaņam patīk, ka viņa teritorijā – būrī – neviens neliek svešas lietas. «Bauskas Dzīve» novēroja, ka cienījamais Vaņa laiku pa laikam ieklausās, ko par viņu runā. Tad nožāvājas, brīdi pasnauž un atkal turpina pa logu vērot rosību sētā. Gluži vienkārši viņš bauda laimīgas vecumdienas.
