Bauskas rajonā 10. un 11. oktobrī notika Latvijas un Igaunijas skolu vadītāju konference «No pamatizglītības līdz universitātei».
Bauskas rajonā 10. un 11. oktobrī notika Latvijas un Igaunijas skolu vadītāju konference «No pamatizglītības līdz universitātei». Ciemos ieradušies 23 pedagogi no Vilandes apriņķa, «Bauskas Dzīvei» stāsta delegācijas vadītājs Kalle Kitis.
Vilandes apriņķa pašvaldības un Bauskas rajona Padomes sadarbība sākās 1988. gadā. Kalle Kitis, kurš ir Vilandes apriņķa izglītības un kultūras nodaļas vadītājs, atceras: «Toreiz jūsu pilsēta svinēja grandiozu jubileju. Svētkos nodibinātā draudzība izrādījās noturīga. Kopš tā laika ik gadu notiek speciālistu delegāciju apmaiņa. Vilandes apriņķa izglītības darbinieki Bauskas rajonu apmeklē katru rudeni. Jau nolemts, ka atbildes vizītē Vilandē baušķenieki ieradīsies 2002. gada martā.»
Kaimiņvalsts delegāciju 10. oktobrī pie rajona Padomes sagaidīja Izglītības pārvaldes amatpersonas un valsts izglītības inspektors Ģirts Bernauts. Viesi devās uz Valsts Saulaines lauksaimniecības tehnikumu, kur tika atklāta konference. Tās darbā piedalījās arī Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas Eiropas integrācijas un starptautiskās palīdzības programmu koordinators Nils Sakss. Plenārsēdēs un diskusijās dalībnieki apsprieduši izglītības darba aktualitātes. Notikusi domu apmaiņa par izglītības saturu, pedagoģiskās meistarības vērtēšanas kritērijiem, arodapmācību, jaunu informācijas tehnoloģiju ieviešanu skolās.
Kalle Kitis informēja «Bauskas Dzīvi» par svarīgākajiem jaunumiem Igaunijas izglītības sistēmā. Kaimiņzemē tiek īstenota valsts programma «Tīģera lēciens». Tās mērķis ir interneta pakalpojumu nodrošināšana visās valsts mācību iestādēs. Vilandes apriņķī darbojas 43 vispārizglītojošās skolas, un interneta pakalpojumi jau pieejami 40 izglītības iestādēs. Pašlaik igauņi izstrādā sistēmu par interneta iespēju plašāku izmantošanu dažādu mācību priekšmetu apguvē.
Aptuveni 75 procenti igauņu jauniešu pēc pamatskolas beigšanas izvēlas mācības ģimnāzijā, toties interese par arodizglītību ir niecīga. Kalle Kitis to uzskata par mazu valstu problēmu, jo viņš uzzinājis, ka Latvijā notiekot līdzīgi. «Valda uzskats, ka stabilu un drošu nākotni bērnam var nodrošināt tikai augstākā izglītība. Tāpēc praktiskus, sadzīvē ļoti nepieciešamus amatus neviens igaunis vairs negrib mācīties,» secina Vilandes apriņķa izglītības un kultūras nodaļas vadītājs. Viņš uzsver, ka Igaunijā pašlaik tiek izstrādāta arodapmācības sistēmas pilnveidošanas stratēģija.
