Par smagumu rokās, pirkstu tirpšanu naktīs un durstošām sāpēm delnās nereti sūdzas tiešām čaklas sievietes.
Par smagumu rokās, pirkstu tirpšanu naktīs un durstošām sāpēm delnās nereti sūdzas tiešām čaklas sievietes.
«Roka attaisījās…»
Bauskas slimnīcas ārsts neirologs Juris Landorfs atzīst, ka viņa aprūpē ir vairākas šādas pacientes. Viņu nelaime ir plaukstas pamatnes karpālā, plaukstas pamatnes kanālā jeb gijoma kanālā saspiests vidusnervs. Pēc regulāras fiziskas slodzes ner- vu nospiež pārpūles uzbriedinātas locītavu saites vai muskuļu cīpslas. Nepatīkamākās sajūtas ir tirpšana, sāpes; ja slimība netiek ārstēta, rokas kļūst nespēcīgas. Pacienti nereti stāstot pat tā: «Roka attaisījās, un katliņš izkrita.»
«Cilvēkiem ar slaidām rokām, trausli veidotām delnu locītavām šajā vietā mēdz būt šauri kanāli, kas iekļauj vidusnervu. Taču tas var nebūt vienīgais iemesls. Šī slimība var sākties, locītavām deformējoties, pēc traumām, sasitumiem. Locītavu sapampums raksturīgs arī cukura diabēta un reimatisma slimniekiem,» stāsta Juris Landorfs.
Vajadzīga atpūta
Tie nav vienīgie šo nepatīkamo sajūtu cēloņi. Līdzīgas izpausmes var būt sievietēm, kuras neprot ne adīt, ne govis slaukt, kā arī tām, kuras cieš no hormonālām disfunkcijām. Tāpēc ārsts neirologs šādas pacientes sūta pie ginekologa, nepieciešamas specifiskas analīzes. Dažādu hormonu pārbagātība vai trūkums palielina vai samazina audu spēju piesaistīt ūdeni jeb veidot tūsku. Lai noteiktu bojājumu pakāpi, pacienti jāsūta uz izmeklējumiem Diagnostikas centrā, pēc tam var sākt medikamentu lietošanu, skaidro Juris Landorfs.
Ja sāpes un roku tirpšana radusies fiziskas slodzes dēļ, tā noteikti jāsamazina, rokām jāļauj atpūsties. Mājās uz sāpošas, stīvas plaukstas locītavas var likt kompresi, izmantojot dažādus spirta uzlējumus. Taču nevar zināt, kā kuram cilvēkam tas palīdz. Veci ļaudis iesaka šādiem aplikumiem lietot kāposta vai ceļmallapu.
Pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi
Neirologs Juris Landorfs neiesaka saviem pacientiem mēģināt lietot kādu ziedi, kura, piemēram, reiz palīdzējusi kaimiņienei. Ja roka sāp, sildošas ziedes nelīdzēs, gluži pretēji, sāpes kļūs dedzinošas. No ziedēm labāk lietot «Fastumgel» un «Olfengel».
Tomēr šo slimību noteikti nevarēs izārstēt, kaut ko meklējot aptiekā. Ārsta padoms vajadzīgs, lai noskaidrotu, kas tieši izraisījis vidusnerva saspiedumu. Lieto konservatīvo ārstēšanu – pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus. Visefektīvāk palīdzot blokādes – novokaīna, lidokaīna vai cita anestezējoša līdzekļa ievadīšana nervu kanālos ar smalkām adatiņām. Reizēm pat ar vienu blokādi pašsajūtu izdodas uzlabot visam mēnesim.
Nevajag sevi mocīt
Ķirurģiska iejaukšanās ir pats pēdējais līdzeklis, taču tā ir ļoti efektīva palīdzība. Turklāt operācija notiek vietējā narkozē. Neiroķirurgs pārgriež saišu saaugumus, saspiestais nervs tiek atbrīvots, un sāpes ir kā ar roku noņemtas. Jau tajā pašā dienā pacients var doties mājās. Pēc tam sevi vajadzētu ilgāku laiku taupīt no pārpūles.
No pārslodzes var ciest ne tikai rokas locītava pie delnas pamatnes. Nereti rokas sāp plecu un spranda joslā, bet tirpst pirksti līdz pat to galiņiem. Tā ir mūsdienīga slimība, no kuras cieš datorspeciālisti.
«Šīs visas, protams, ir paciešamas sāpes, un pacietība sievietēm nereti ir ļoti raksturīga. Taču tas var novest pie depresijas, trauksmes sajūtas, slikta garastāvokļa. Nevajag sevi mocīt, jāmeklē nepatīkamo sajūtu cēlonis un jāārstējas,» iesaka Juris Landorfs. Viņš uzsver, ka līdz invaliditātei šai slimībai nevajadzētu novest, taču, ja izdilst īkšķa muskuļi un cilvēks vairs nevar saturēt ne zīmuli, ne adāmadatu, ne karoti, tas jau ir nopietns traucēklis pilnvērtīgai dzīvei.
