Cietsirdība pret dzīvniekiem kļūst nežēlīgāka; Bauskas novadā suņi nogalināti un aprakti

Saeimā turpina vērtēt iedzīvotāju iniciatīvu, kas aicina piespriest reālu cietumsodu par dzīvnieku spīdzināšanu un nogalināšanu.

Iniciatīvas autore Gundega Bidere iepriekš Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā uzskaitīja vairākus pēdējā laika spriedumus, norādot, ka piespriestais sods vainīgajiem nav bijis samērīgs. Viņa uzsvēra, ka salīdzinoši reti tiek ierosināts kriminālprocess, visbiežāk tiek piespriestas sabiedriskā darba stundas par nežēlīga nozieguma izdarīšanu pret dzīvnieku.

“Latvijas tiesu sistēmas ilgstošā nihilistiskā attieksme, nepiemērojot likumā paredzētos cietumsodus dzīvnieku spīdzinātājiem un slepkavām, dzīvnieku mocītājos ir radījusi nesodāmības un visatļautības sajūtu,” norāda Bidere.

Iniciatīvas autore rosina veikt grozījumus Krimināllikuma pantā “Cietsirdīga izturēšanās pret dzīvnieku un dzīvnieka spīdzināšana”, pievienojot tam daļu, kas paredz sankciju par dzīvnieka nogalināšanu vai par dzīvnieka spīdzināšanu, kā rezultātā tas gājis bojā vai sakropļots. Par šādu pārkāpumu Bidere aicina noteikti brīvības atņemšanas sodu ar minimālo soda laiku – trīs mēneši.

Situācija dzīvnieku labturībā Bauskas novadā neuzlabojas. “Piecu gadu pieredze Bauskas novadā rāda, ka attieksme pret dzīvniekiem ir ar tendenci pasliktināties. Cietsirdīgas izturēšanas gadījumu, kad dzīvnieki ir tikuši nogalināti vai novārdzināti, nav pārāk daudz, bet liela problēma ir ar kaķiem, ir liels daudzums klaiņojošu ielas kaķu, kas ir cilvēku bezatbildības rezultāts. Mazāk ir klaiņojošu suņu, bet daudzi suņu īpašnieki tos nav čipējuši, nav reģistrējuši vai veikuši to vakcinēšanu,” stāsta Bauskas novada pašvaldības policijas priekšnieks Broņislavs Ostrovskis.

Viņš atklāja, ka šogad pašvaldības policijā tika fiksēts gadījums, kad saņemta informācija, ka suņi ir nogalināti un aprakti. Dzīvnieki tika atrasti. Materiāls tālākai virzībai tika nodots Valsts policijai.

Šogad uz dzīvnieku patversmi (līdz septembra beigām) nogādāti 183 dzīvnieki. Kad tiek konstatēti novārdzināti dzīvnieki, pašvaldības policija piesaista Pārtikas un veterinārā dienesta darbiniekus, kuri lemj par dzīvnieku izņemšanu no minētās adreses. Pašvaldības policija no janvāra līdz septembra beigām ir sākusi 15 administratīvā pārkāpuma lietas par dzīvnieku labturības noteikumu pārkāpumiem.

“Soda apmērs par pārkāpumiem līdz pieciem gadiem ieslodzījumā, uzskatu, ka ir pietiekams, tomēr pašvaldības policija nesāk kriminālprocesus,” teic B. Ostrovskis.

Mūspuses veterinārste Agnese Krūmiņa norāda, ka joprojām ļoti daudzi dzīvniekus Bauskas novada iedzīvotāji ņem, neapzinoties to, kādas rūpes un arī izdevumus prasa to uzturēšana.

“Paņem, un tad parādās darbs un vairs nav laika, vai bērni, kam mīlulis tika iegādāts, dodas prom, bet vecāki nemaz negrib uzņemties rūpes. Tā varbūt nav tieša vardarbība, bet dzīvniekiem tāpat nākas ciest. Arī novēlotu palīdzības sniegšanu dzīvniekam var uzskatīt par sava veida cietsirdību. Ārvalstīs, kur dzīvnieciņi ir apdrošināti, saimnieki vetārstu apmeklē ar katru sīkāko problēmu. Pie mums, ja finanšu nav, nogaida – varbūt tomēr kļūs labāk. Arī te pamatproblēma – neapzināšanās, ka dzīvnieks var arī saslimt un ārstēšana var izrādīties dārga.

Fizisku vardarbību jau neviens neafišē, un šādi gadījumi, ja tos pastrādājis pats īpašnieks, klīnikā, visticamākais, nenonāk. Ar to vairāk saskaras policija un patversmes,” atzīmē A. Krūmiņa.

Viņasprāt, joprojām ir par maz kontroles. Lauku reģionos joprojām ir liels daudzums suņu, kas nav nedz čipēti, nedz vakcinēti. Cilvēki paļaujas, ka viņus jau tāpat neviens nekontrolēs. A. Krūmiņa ir pārliecināta, ka bargāki sodi noteikti kaut ko mainīs.

Nodibinājuma “dzivniekupolicija.lv” (nodrošina klaiņojošo dzīvnieku izķeršanu Bauskas novadā) valdes locekle Daina Ločmele uzskata, ka sabiedrība kļūst arvien izglītotāka un aktīvāka dzīvnieku tiesību aizsardzības jomā, ko arī apliecina Saeimā esoša iniciatīva par reālu cietumsodu dzīvnieku mocītājiem.

“Tomēr cietsirdība pret dzīvniekiem vienlaikus kļūst arī nežēlīgāka. Tādēļ dzīvnieku aizstāvji vēlas panākt bargākus sodus dzīvo radību mocītājiem, obligātu papildsodu dzīvnieku turēšanas liegumam šādiem pāridarītājiem un jebkāda veida cietsirdības pret dzīvniekiem kriminalizāciju.

«Izcils» piemērs ir divi Skaistkalnē nobadinātie suņi, no kuriem vienu mums glābt neizdevās. Mūsu rīcībā pēc laika nonāca jau trešais suns no šiem pašiem saimniekiem, kurš bija saņēmis galvas traumu, un diemžēl arī šo suni mums glābt neizdevās.

Bauskas novadā joprojām ir ievērojams nečipētu un/ vai nereģistrētu suņu skaits. Sadarbībā ar citām organizācijām un pateicoties «Sofi» fonda atbalstam, cenšamies šo situāciju kampaņveidīgi uzlabot, veicot suņu bezmaksas čipēšanu un reģistrēšanu. Savukārt klaiņojošu/pamestu/izmestu kaķu skaits, kuriem nepieciešama izķeršana un sterilizācija, Bauskas novadā joprojām ir milzīgs. Taču labā ziņa – Bauskas novada pašvaldības policija ir ļoti aktīva, atbalstoša un ātri reaģē sarežģītās situācijās,” paziņo D. Ločmele.

Foto: Ilustratīvs attēls no TV3