Rīgā 17. oktobrī notika Eiropas kustības Latvijā rīkotā sabiedriskā apspriede par tēmu «Izglītība kā pamats darbaspēka konkurētspējai Eiropas Savienības kontekstā».
Rīgā 17. oktobrī notika Eiropas kustības Latvijā (EKL) rīkotā sabiedriskā apspriede par tēmu «Izglītība kā pamats darbaspēka konkurētspējai Eiropas Savienības kontekstā». Par vienu no strīdīgākajiem jautājumiem izvērsās Latvijā izdoto diplomu atzīšana ārzemēs.
Problēma ir izglītības standartu savietojamība. Ja jaunietis Latvijā pabeidzis vidusskolu, vai viņš var iestāties jebkuras pasaules valsts augstskolā? Vai Rīgas Tehniskās universitātes bakalaurs, piemēram, var iestāties Masačūsetas Tehnoloģiskā institūta maģistrantūrā?
Par diplomu atzīšanu atbildēja Andrejs Rauhvargers, Eiropas diploma atzīšanas konvencijas priekšsēdētājs:
– Protams, var nosaukt gadījumus, kad diploms netiek atzīts, bet var atrast piemērus, kad kāds no Latvijas studentiem iestājas Jēlā vai Hārvardā. Svarīgi, lai mūs sistemātiski atzītu, un darīts šai ziņā ir diezgan daudz.
Diplomu atzīšanai pāri klājas kāds cits interesants faktors, kas ierobežo mūsu vidusskolu beidzēju izvēli iestāties augstskolās citās valstīs. Tajās valstīs, kurās ir augsta mācību maksa, attieksme ir tāda: «Lūdzu, nāciet, jūs mums derat!» Bet vai tas tiešām liecina par viņu izglītības kvalitāti? Tajās valstīs, kur augstākā izglītība tiek uzskatīta par cilvēka tiesībām un mācību maksa nav augsta, iespēju ir tik daudz, cik atvēlētas stipendijas Baltijas vai jaunattīstības valstīm. Tikko studētgribētājs uz turieni aizbrauc individuāli, viņam «piesienas» pie diploma, jo viņi nevar atļauties pateikt: «Piedodiet, mums jau kvota pilna!»
Tas pats attiecas uz augstskolu beidzējiem un profesionāļu atzīšanu. Ir valstis, kur trūkst ārstu – piemēram, Dānijā. Tur Baltijas mediķi der brīnišķīgi, tikai gada laikā jāiemācās dāņu valoda. Turpretim Nīderlandē mūsu ārstam paskaidros, ka tāda izglītība kā viņam vispār nekam nav derīga.
Saeimas ESIC
