Novadnieks Reinis Ādmīdiņš piektdien, 26. oktobra pievakarē, Filosofu klubiņu piepildīja ar dzirkstošu humoru.
Novadnieks Reinis Ādmīdiņš piektdien, 26. oktobra pievakarē, Filosofu klubiņu piepildīja ar dzirkstošu humoru.
«Jau otro sezonu Filosofu klubiņš ir atsācis pārdomu pēcpusdienas. Janvārī tam apritēs divi gadi,» stāstīja Filosofu klubiņa «režisore» Inta Baltgalve.
Piepildās dzejnieka prognoze
Klausītāji pulcējās ap sarunu galdu, uz kura par oktobra klātbūtni liecināja krāsaini āboli. 27. oktobris – Aleksandra Čaka 100. dzimšanas diena. R. Ādmīdiņš Rīgā bija apmeklējis konferenci «Aleksandrs Čaks – modernisms, nezināmi konteksti, totalitārais režīms». Tādēļ tikšanās sākumā viesis vēlējās runāt par A. Čaku. Reinim šķiet skumji, ka tik izcila dzejnieka jubileju atzīmē pārāk klusi. Literatūrkritiķis A. Čaka būtību ir izpētījis un izdzīvojis Latvijas Radio translētajos 50 raidījumos, kuri ēterā izskanējuši vasaras mēnešos. «Tajos ar vēstulēm, dzeju un daudzu dzejnieku atmiņām atklāju solīdu Čaka dzīves enciklopēdiju,» sacīja Reinis Ādmīdiņš.
Viņš stāstīja daudz gadījumu, kādus savulaik dzirdējis no paziņām. «Tas noticis 40. gadu beigās. Toreiz bijis vakars un, kā ierasts, jāsteidz nodrukāt laikrakstu «Cīņa». Taču no meteoroloģijas dienesta vēl nebijusi sagaidīta laika prognoze. Čaks tobrīd sēdējis uz kāpnītēm un pīpējis, nedaudz pavēries debesīs un pašsacerētās laika zi- ņas iedrukājis avīzē. Nākamajā dienā meteorologi brīnījušies par neprecizitātēm, taču pēc dienas Čaka teiktais piepildījies.»
Vainu un smaidu vācējs
Tikšanās reizē klubiņa domubiedriem rakstnieks piedāvāja iegādāties savu tikko izdoto feļetonu un humoresku trešo grāmatu «Parastas un smalkas dzīves ainiņas». Pēc «Provinces dzīves ainiņu» publicēšanas 90. gadu sākumā R. Ādmīdiņam biežāk nācies braukāt pa Latvijas laukiem. «Esot Zemgales pusē, man ir jānopūšas par to, ka Vidzemē lauki ir sakoptāki. Iekšēji kņud laukos sastaptā bezcerība un ir vēlēšanās cilvēkiem palīdzēt. Tāpēc arī tapa Saulgožu pagasta dzīves ainiņas,» teica viesis. Latvijas Radio viņš esot rekordists, jo saņemot visvairāk vēstuļu. Dažādas: sākot no feļetoniem, smieklīgiem nostāstiem līdz sūdzībām. Tāpēc R. Ādmīdiņš sevi mēdz dēvēt par Krišjāni Baronu, jo esot tautas vainu un smaidu vācējs. Jaunizdotā grāmata ir kā izlase, tajā apkopoti gan fragmenti no iepriekšējiem izdevumiem, gan arī jauni. Klātesošie atzina, ka viņa humoreskās un feļetonos ir jūtams svaigums, un vēlējās uzzināt, kā autors to panāk. «Esmu kā šahists, kurš redz dzīvē vairākus gājienus uz priekšu,» apgalvoja rakstnieks.
Aizkaitina reņģu ēdājus
Biežās kritikas par teātra izrādēm aizkaitinājušas Solveigu Ikerti. Rakstnieks centās mierināt ar domu, ka ikviens no sava skatījuma drīkst paust viedokli. Kāpēc gan visgodīgākie latviešu dzejnieki, tādi kā Rainis un Skalbe, bija kritizētāji? Tikai tāpēc, ka viņi ļoti mīlēja Latviju un katrs pārinodarījums viņiem sāpēja. R. Ādmīdiņa kritikas mērķis esot aizkaitināt reņģu ēdājus un likt viņiem spriest. Liels prieks Reinim esot, ja parlamentā izdzirdot kādu deputātu citējam viņa domas. Ināra Druva ir pārliecinājusies, ka ikdienas situācijās cilvēkam nav jāvaino citi, bet gan jāpārdomā sava rīcība un vaina pašam jāuzņemas.
Tagad Reinis pievērsies dažādu gadu satīras izpētei. Latvijas Radio 17. novembrī pulksten 9.08 būs raidījums «Par to smējās toreiz». Tajā tiks atspoguļota 20. – 30. gadu satīra. Viņaprāt, humorā lielākā asprātība ir pašironija. Kat- ram cilvēkam būtu jāpieraksta anekdotes, jo latviešu tautai esot ļoti izsmalcināta humora izjūta. Smiekli ir tie, kas rada gaišas un labas izjūtas. Kaut vai šis krikums no jaunās grāmatas: «Ir daudz sporta veidu, bet gandrīz visi beidzas ar boksu.»
