Ķīpsalas hallē 2. starptautiskās mājdzīvnieku un zooindustrijas izstādē «PET EXPO 2001» drūzma atgādināja Rīgas jubilejas svinības.
Ķīpsalas hallē 2. starptautiskās mājdzīvnieku un zooindustrijas izstādē «PET EXPO 2001» drūzma atgādināja Rīgas jubilejas svinības. Autostāvvietā un tuvākajā apkārtnē nebija brīvu vietu. 27. un 28. oktobrī hallē aizrautīgi dziedāja gaiļi, suņi rēja bez mitēšanās, bet fonā skanēja liega mūzika.
Lieliska dzīvu radību parāde
Varēja aplūkot ap 200 kaķu, kas pārstāvēja 16 šķirņu, un vairāk nekā 800 suņu – 45 šķirņu eksemplārus. Tika organizētas suņu sacensības sporta daudzcīņā «Rīgas Domes mēra kauss». Rīgas mērs Gundars Bojārs 28. oktobrī uzvarētāju saimniekiem pasniedza speciālus kausus.
Pie halles iekārtotajā manēžā notika zirgu veiklības sacensības un paraugdemonstrējumi. Tajos piedalījās Latvijas jātnieku sporta skolu meistari.
Izstādē tika piedāvāts ļoti plašs dzīvnieku aksesuāru, pārtikas un medikamentu klāsts. Daži četrkājaino draugu skaistumkopšanas stendi nudien neatšķīrās no dāmu parfimērijas un kosmētikas smalkos veikalos redzētajiem.
Bija grūti pretoties vēlmei nopirkt mīkstu gultiņu sunim vai kaķim. Atkarībā no lieluma un apdares materiāla guļvieta maksā no Ls 4 līdz Ls 20.
Kāpēc kaķi nenoveco?
Milzīgā drūzmēšanās un trokšņi nekādu iespaidu neatstāja uz kaķiem. Pūkaiņi visi kā viens laiski zvilnēja mājīgos krātiņos. Daži īpašnieki pārmērīgā centībā bija iekārtojuši «Bārbijas dzīvoklim» līdzīgus interjerus – ar samtu tapsētus sprostus, kuru fasādes rotāja cakaini aizkariņi.
«Kaķis nenoveco. Kāpēc? Tāpēc, ka no visiem stresiem aiziet, vienkārši neņem galvā,» 27. oktobra intervijā laikrakstam «Diena» skaidro Latvijas Kinoloģijas federācijas prezidente Vija Klučniece.
Izstādē varēja iegādāties vairāku šķirņu kaķēnus un saņemt speciālistu konsultācijas par kopšanu. Bērneļi, aiz sajūsmas spiegdami, pie mazo runčuku krātiņiem centās pierunāt vecākus nopirkt mīļdzīvnieku.
Neapstrīdami izstādes favorīti bija britu īsspalvainie zilgani pelēkie kaķi. Tika eksponētas vienas dzimtas vairākas paaudzes, kas pieder dažādiem īpašniekiem. Arī «Bauskas Dzīve» ļāvās skaistuļu valdzinājumam un uzrunāja kaķenītes Koko saimnieci Ainu. «Aizņemtiem cilvēkiem nekas nevar būt labāks par britu īsspalvaino kaķi,» īpašniece apgalvoja. «Viņiem ir ideāls raksturs. «Briti» nemēdz būt tramīgi un kaprīzi, turklāt viņu kopšana nesagādā grūtības. Mūsu ģimenes personiskajā mājā Koko lieliski sadzīvo ar lielu persiešu šķirnes runci Ufo. Kaķenīte ēd dzīvnieku profesionālo barību, dodu viņai arī jēlu gaļu un biezpienu.»
Gadu vecā Koko izstādē piedalās pirmo reizi. Aina pačukstēja arī kādu noslēpumu: «Mūsu mīluli aplūkoja vairāki eksperti. Dzirdēju, ka Koko pretendējot uz pirmo vietu kaķu eksterjera konkursā.» Tikmēr pretendente, neliekoties ne zinis par svarīgo notikumu, murrādama ļāvās ikviena cienītāja glāstiem.
Skaistuma dēļ gatavi paciest visu
Aizraušanās ar dižciltīgiem mājdzīvniekiem ir vaļasprieks, kas prasa lielu pacietību, neizmērojamu mīlestību un, protams, ne mazums līdzekļu. To atzina Larisa – Kornvolas reksa saimniece. Persietis vai britu runcis atgādina mīkstu rotaļlietu, taču to nevarētu teikt par Kornvolas reksu. Viņš izskatās kā nule atgriezies no svara vērotāju kursiem – vājš, iekritušiem sāniem, smailu purniņu un nesamērīgi lielām ausīm. Tikai speciālisti pa īstam spēj novērtēt šo kaķu specifisko skaistumu.
Piedalīšanās izstādēs dzīvnieku īpašniekiem kļūst par azartu. Ja Latvijā iegūtas visas iespējamās balvas, jādodas uz tuvākām vai tālākām ārvalstīm. Ar to daudzu kaķu «karjera» nereti beidzas, jo gatavošanās skaistumkonkursiem prasa pārāk daudz pūļu. Turklāt, izvedot dzīvnieku ārpus valsts, nepieciešams nokārtot dažādas formalitātes, bet tas nav patīkams uzdevums. Ne visi dzīvnieki labi jūtas ga- ros pārbraucienos. Var būt arī adaptācijas problēmas svešā vidē.
Meinkūnu šķirnes kaķa īpašniece Maija stāstīja, ka viņas runcis reiz vērtētāju sakodis un ticis diskvalificēts agresijas dēļ. Viņa savu pūkaini vairs neeksponējot, taču apmeklējot visas mājdzīvnieku izstādes, lai gūtu jaunu informāciju un vienlaikus patīkami pavadītu laiku.
Spriņģo rotveileri un Stafordšīras terjeri
Suņu pulcēšanās pie vairākiem ringiem vairs nešķita tik idilliska. Dīvaini, taču daudzi simti četrkājaino mājas draugu vēsā mierā pa halli pastaigājās bez uzpurņiem. Protams, īpašnieku pavadībā un ar kaklasiksnām, lai gan bija pietiekami daudz izņēmumu. Brīvā vaļā spriņģoja krietns desmits rotveileru, gadījās arī pa kādam Stafordšīras terjeram. Vai tā nav nepiedodama vieglprātība, zinot, cik daudz cilvēku sakosts šajā gadā vien?
Intervijā laikrakstam «Diena» Latvijas Kinoloģijas federācijas prezidentei Vijai Klučniecei tika izteikts pieņēmums, ka suņa uzvedība tomēr neesot līdz galam aprēķināma. Uz to viņa atbildēja: «Nē, viņš ir pilnīgi aprēķināms, ja saimnieks viņu kontrolē… Savus suņus nekad nevadāju ar uzpurni un bieži nevadāju arī pie saites. Man savam sunim jānodrošina pilnvērtīga dzīve, kā to paredz dzīvnieku aizsardzības likums.»
Labi, Klučnieces kundzei – kinoloģijas speciālistei – var pilnīgi uzticēties, taču ir ļoti grūti aptvert, ka visiem pārējiem suņu īpašniekiem Latvijā varētu būt līdzvērtīga atbildības pakāpe. Kur nu vēl zināšanas! Tāpēc, redzot izstādē divgadīgus bērneļus pieglaužamies Ķīnas cīņu suņu šarpeju un angļu mastifu zīdainajiem sāniem, reizēm kļuva neomu- līgi.
