Igaunija iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību sāka divus gadus agrāk nekā Latvija un Lietuva. Tomēr galvenie sarunu vedēji prognozē, ka Baltijas valstis sarunas ar ES pabeigs vienlaikus – 2002. gada beigās.
Igaunija iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES) sāka divus gadus agrāk nekā Latvija un Lietuva. Tomēr galvenie sarunu vedēji prognozē, ka Baltijas valstis sarunas ar ES pabeigs vienlaikus – 2002. gada beigās.
Sāpīgā enerģētika
Latvijai, Lietuvai un Igaunijai katrai pašai jācīnās par savu nacionālo interešu aizstāvēšanu ES iestāšanās sarunās, taču vienlaikus jāaktivizē informācijas apmaiņa starp sarunu delegācijām, konstatējuši Baltijas valstu iestāšanās ES sarunu vedēji.
Latvijas iestāšanās ES sarunu vedējs Andris Ķesteris atzīst, ka šīm sarunām ir maz sakara ar diplomātiju. Latvijai ir jāpierāda, ka pēc pievienošanās ES tā spēs pildīt prasības, piemēram, vides aizsardzības vai pārtikas kvalitātes jomā un darboties kā pilntiesīga ES dalībvalsts, teica A. Ķesteris.
Igaunijai, vedot sarunas ar ES, ir nācies gan vilties, gan gūt necerētus panākumus, teica Igaunijas galvenais sarunu vedējs Alars Streimans. Par visgrūtākajiem sarunu tematiem viņš uzskata lauksaimniecību, zivsaimniecību, vidi un nodokļu politiku. Igauņiem sāpīgākais jautājums sarunās esot enerģētika. Kaimiņi vēlas saglabāt termoelektrocentrāles, kur lētas elektrības ražošanai tiek izmantoti vietējie dabas resursi, piemēram, degakmens, taču ES šāda veida elektrības ieguvi neatbalsta.
Arī lietuviešiem lielākās problēmas sarunās ar ES sagādā enerģētikas jautājums. ES pieprasa līdz 2005. gadam slēgt pirmo Ignalinas atomreaktoru un vēlāk lemt arī par otrā reaktora apstādināšanu. «Ignalinas stacija nodrošina 70 procentu no Lietuvas elektroenerģijas, tādēļ jebkurš lēmums šai lietā ir politiski, finansiāli un ekonomiski grūts un rada sociālu spriedzi,» norādīja Lietuvas galvenais sarunu vedējs Petras Auštrevičius. Noslēgto sarunu sadaļu skaita ziņā Latvija no kaimiņvalstīm pašlaik nedaudz atpaliek. Latvija ir pabeigusi sarunas 15 sadaļās, Igaunija – 19, bet Lietuva – 17 sarunu sadaļās.
Nevēlamie pārejas periodi
«Iestāšanās sarunas ir kā skaistuma konkurss, kur katrai valstij sevi jāparāda no labākās puses,» teica Lietuvas sarunu vedējs P. Auštrevičius. Viņš prognozēja, ka Baltijas valstu sadarbība noteikti pieaugs, tomēr «visticamāk, ka tas notiks pēc iestāšanās ES».
A. Streimans pauda viedokli, ka «brīdī, kad katrai valstij jāaizstāv savas nacionālās intereses un jāpanāk vēlamais sarunu rezultāts, pārāk cieša sadarbība un kaimiņu interešu ievērošana var traucēt». Savukārt A. Ķesteris norādīja, ka «daudzos jautājumos Baltijas valstīm ir līdzīgas intereses un turēšanās kopā noteikti palīdz».
Piemēram, pašlaik ES un kandidātvalstu sarunu degpunktā ir jautājums par cigarešu akcīzes nodokli. Visas trīs Baltijas valstis ir pieprasījušas pārejas periodu pakāpeniskai tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa paaugstināšanai, baidoties, ka, strauji kāpjot cigarešu cenai, pieaugs kontrabanda un korupcija.
Pārejas periodu kandidātvalstīm nevēlas dot Anglija un vēl dažas ES dalībvalstis, kuras uztraucas par lētu kontrabandas cigarešu ienākšanu tirgū no Austrumeiropas. Eiropas Komisija aicinājusi dalībvalstis rūpīgi izvērtēt situāciju, ņemot vērā kandidātvalstu argumentus.
Līdzīga nostāja Baltijas valstīm bija jautājumā par zemes tirgu. Atšķirībā no Čehijas, Ungārijas un Polijas, Baltijas valstu sarunu vedēji nepieprasīja pārejas periodu, kas liegtu zemi pārdot pārējo ES dalībvalstu pilsoņiem.
Jāatzīmē, ka Lietuvā tādēļ būs jālabo konstitūcija, kur rakstīts, ka lauksaimniecībā izmantojamo un mežu zemi var iegādāties īpašumā tikai Lietuvas pilsoņi. Lietuvas, Latvi- jas un Igaunijas sarunu vedēji atzīst – lai gan sarunas par brīvu zemes tirgu jau pabeigtas, sabiedrībā šis jautājums izraisījis plašas diskusijas un dalītu reakciju.
Jāgatavojas referendumam
Sarunu vedēji pauž viedokli, ka Baltijas valstīm ir reālas izredzes iestāšanās sarunas pabeigt 2002. gada beigās. Tomēr prognozēt, vai tās vienlaikus kļūs par dalībvalstīm, ir grūti, jo gala lēmumu pieņems tauta, atzina aptaujātie eksperti. Vistuvākais laiks, kad Latvijā varētu notikt referendums par iestāšanos ES, ir 2003. gada pirmā puse.
Šī gada augustā veiktās sabiedriskās domas aptaujas dati liecina, ka par iestāšanos ES balsotu 42,7 procenti Latvijas iedzīvotāju. Pret balsotu 30,7 procenti aptaujāto.
Lietuvā jaunākie dati apkopoti septembrī. Tur par iestāšanos ES balsotu 52,5 procenti Lietuvas iedzīvotāju, bet pret – 21,6 procenti. Savukārt Igaunijā, pēc augustā veiktās aptaujas datiem, par balsotu 54 procenti, pret – 39 procenti iedzīvotāju.
