Šodienas jauniešu vecāki nereti spriež, ka ne mantu, ne naudu viņi bērniem nespēs atstāt mantojumā. Vienīgi varam palīdzēt jauniešiem iegūt izglītību.
Šodienas jauniešu vecāki nereti spriež, ka ne mantu, ne naudu viņi bērniem nespēs atstāt mantojumā. Vienīgi varam palīdzēt jauniešiem iegūt izglītību. Tā viņiem dotu iespēju dzīvē pakāpties uz maksimāli augstāka un materiāli nodrošinātāka pakāpiena.
Vai bezdarbnieku bērni varēs studēt?
Studiju maksas palielinās, tāpēc mācīties augstskolā bez kredīta pieprasīšanas pašlaik iespējams retajam. No šī rudens studiju (mācību maksas) un studējošo (iztikas) kredītus izsniedz divas kredītiestādes – «Hansabanka», arī tās Bauskas filiāle, un «Latvijas Krājbanka». Bankas pieprasa, lai studējošajam būtu divi galvotāji.
Taču dzīvē situācijas mainās. Par to liecina jautājums, ko «Bauskas Dzīvei» uzdevis kādas Latvijas augstskolas 3. kursa students Valdis no Iecavas. Līdz šim viņš mācījies budžeta grupā, bet pēc šī pavasara eksāmenu sesijas «ierotējis» maksas grupā.
Lai samaksātu par studijām, Valdis pieprasījis kredītu, bet tieši pašlaik abi viņa vecāki kļuvuši par bezdarbniekiem. Līdz ar to viņi nevar galvot par dēla aizņēmumu. Ko darīt, vai tiešām jāpamet studijas? Tā redakcijai vaicājis Valdis.
Galvotājam jābūt stabiliem ienākumiem
Atbildes uz «Bauskas Dzīves» lasītāja jautājumu rast palīdzējis Ainars Balcers, akciju sabiedrības «Hansabanka» Bauskas filiāles kredītspeciālists. Viņš skaidro:
– Uz kredītu saņemšanu var pretendēt visi studējošie, kuri sekmīgi apgūst valsts akreditētas studiju programmas.
Lēmumu par studiju kredīta piešķiršanu nepieņem tikai kredītiestāde. Vispirms attiecīgā augstskola izskata iesniegtos pieprasījumus. Ja lēmums ir pozitīvs, šie kredītu pieprasījumi nonāk apstiprināšanai Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju fondā. Tikai pēc tam šie pieprasījumi nonāk kredītiestādē, kurai ir līgums ar konkrēto augstskolu. Tad arī students var noslēgt līgumu par studiju kredīta saņemšanu.
Kredītiestāde izsniedz studiju kredītu tikai pēc tam, kad ir saņemts divu fizisko personu galvojums. Galvotāji var būt pilngadīgas, rīcībspējīgas fiziskas personas, kurām ir stabili un regulāri ienākumi, kas mēnesī nav mazāki par valstī noteikto minimālo mēnešalgu, pašlaik – 60 latu mēnesī. Ja Valda vecāki tagad ir bezdarbnieki, viņam jāmeklē citi galvotāji. Tie var būt radinieki, paziņas, pat cilvēki, kuriem nav radniecisku attiecību ar puisi.
Atsevišķos gadījumos, kad kredīta pieprasītājam nav iespējams nodrošināt divu fizisko personu galvojumu, kredītiestāde var pieņemt lēmumu, ka aizdevums izsniedzams arī ar vienas fiziskas personas galvojumu.
Viens, divi, trīs studenti ģimenē
Šogad abi vecāki vienam no saviem bērniem galvojuši par studiju kredīta saņemšanu, bet nākamgad augstskolā stāsies jaunākais bērns. Cik lieliem ir jābūt ģimenes ienākumiem, lai galvotu arī par šo kredītu?
– Šādā gadījumā nepieciešams, lai nākamgad katram no vecākiem ienākumi būtu vismaz divu valstī noteikto minimālo mēnešalgu apmērā (120 latu mēnesī). Tad viņi varēs būt par galviniekiem abu bērnu studiju kredītiem. Taču atkārtoju, galvotājiem nav obligāti jābūt studējošā vecākiem. Tie var būt arī vecākie bērni, kuriem jau ir stabili ienākumi.
Jākļūst par bankas klientu
Vai galvotājam noteikti ir jābūt šīs bankas klientam, ja studiju kredīts tiek formēts akciju sabiedrībā «Hansabanka»? Varbūt viņa alga tiek pārskaitīta uz kontu «Unibankā», «Pareksa» vai vēl kādā citā.
– «Hansabanka» tiešām ir noteikusi, ka abiem studiju kredīta galvotājiem ir jābūt vai jākļūst par mūsu bankas klientiem. Tikai tad banka var pārliecināties, ka galvotājs tiešām spēj uzņemties finansiālas saistības un ar saviem naudas līdzekļiem atbildēt par studentu kredītu.
Tādēļ galvotājiem jebkurā «Hansabankas» filiālē ir jāatver konts, kurā ik mēnesi jāieskaita nauda valstī noteiktās minimālās algas apjomā. Tas gan nenozīmē, ka šajā kontā ieskaitīto naudu nedrīkst tērēt. Tā ir klienta nauda, tikai jāsaglabā iepriekš noteiktais, regulārais šādas naudas summas apgrozījums.
«Hansabanka» studējošo kreditēšanā iesaistās ar saviem naudas līdzekļiem, kurus tai uzticējušas citas fiziskas un juridiskas personas. Tādēļ banka izvēlas pēc iespējas mazāku risku, izsniedzot kredītu studentiem. Ar savām prasībām banka garantē, ka valsts budžets nezaudēs savu naudu un kredīti tiks atdoti, jo valsts ir galvenā šo kredītu galvotāja.
