Rakstīt mani pamudi nāja dzirdētais, ka lapu nobiras augsnē rada skābumu.
Rakstīt mani pamudi nāja dzirdētais, ka lapu nobiras augsnē rada skābumu. Tā ir patiesība tikai par skuju koku, kas, arī ziemā zaļojot, ražo skābekli, nobirām, bet lapas sadaloties rada saldo trūdu.
Tāpēc dabā, lai mazinātu meža augšņu degradāciju, starp skuju kokiem aug lapu koki, veidojot veselīgas mistraudzes. Veidojot sugu maiņu skuju koku izcirtumos, pārsvarā dabiski vispirms atjaunojas lapu koki. Tāpēc sekosim dabas paraugam un neapdomīgi neiznīcināsim vērtīgo organisko masu saturošās lapu nobiras. Tās satrūd nākamajā veģetācijas periodā un agrāk. Lapas sadedzinot, kas noteiktos apstākļos ir nepieciešams, protams, arī pelnus var izmantot par minerālmēslojumu.
Arī privātos mežos nebūtu lietderīgi veidot tīras skuju jaunaudzes un audzes, jo pēc izciršanas tīru skuju koku nomaiņa ar lapu kokiem ir ilgs un pat cilvēka mūžā neietverams process. Lietderīgāk koku mistrojumu mežaudzēm veidot dažādu lielumu grupām. Ja iespējams, auglīgā zemē var ieaudzēt cietos lapu kokus – ozolus un ošus. Tikai jāņem vērā šo sugu īpatnība, ka tie labi ieaug, ja vismaz 0,5 – 1 metru garus dižstādus vai mežeņus dēsta mīksto lapu koku un krūmu saaudzēs. Laikus jānovāc liekais apēnojums, veidojot arī koridorus. Kā zināms, mīksto lapu koku un krūmu saaudzes veidojas, arī aizaugot laukiem. Ja to neizmanto lauksaimniecībā, sevišķi lietderīgi apmežot.
