Kārtējo reizi ķerties pie rakstīšanas mudināja informācija «Neatkarīgajā Rīta Avīzē» 1. novembrī «Šaus ar brāķētiem ieročiem».
Kārtējo reizi ķerties pie rakstīšanas mudināja informācija «Neatkarīgajā Rīta Avīzē» 1. novembrī «Šaus ar brāķētiem ieročiem». Runa ir par Slovakijas firmas «Katrim Stella» piegādātiem ieročiem un mūsu speciālistiem, kas tos vēlas izmantot mācībām, lai taupītu normālus šaujamos.
Ko gribat taupīt? Ieročus! Kas to ieroci turēs? Kas aiz tā stāvēs? Jūsu dēls, kas būs iemācījies šaut ar līku, brāķētu ieroci. Ar ieroci, kam būs pieradis neuzticēties. Varbūt viņš pat iemācīsies ar to labi šaut, un tad iedos normālu (Nacionālo Bruņoto spēku preses sekretāra U. Davidova teiktais). Viņš būs nolemts! Karavīram no pirmās dienas jātīra, jāšauj, jāmīl vienīgi savs ierocis, kaujas ierocis. «Katrim Stellas» ieročiem jāaizmetina patrontelpa, jāizurbj stobrs un jāatdod skautiem vai vispār jāsagriež, lai no tiem armijā nebūtu i ne smakas. Tad ko un uz kā jūs gribat taupīt? Tiem, kas slēdza šo iepirkšanas līgumu un saņēma prēmiju, vajadzētu to atdot un pārskatīt savu atbilstību ieņemamam amatam. Lasot šādus rakstus, nevaru vien beigt brīnīties par «augsto profesionālo līmeni» mūsu armijā.
Man vienmēr ir patikuši tādi profesionāļi kā Turlais, Eihmanis, Krastiņš. Ja Turlais nebūtu izvedis krievu armiju no Afganistānas, krievi karotu tur vēl līdz šim, būtu novājināti 20 gadu karā un mums nevajadzētu šodien izskatīt jautājumu par tanku ražošanu VEF-ā. Četri ātrumi atpakaļ, viens uz priekšu. Atpakaļ, ja uzbrūk krievi, uz priekšu, ja izdodas viņus uzvarēt. Ne velti arī Eihmani paņēma Baltijas Kara akadēmijā par pasniedzēju «tila» (aizmugures apgāde) jautājumos. Paņem labākos kadrus, jo tur ir jāmāca grozīties, lai kas iekristu kabatā un nekas nenotiktu. Krastiņš par trīs četras reizes augstākām cenām iepērk armijas pārtiku. Karavīram jāēd sevišķi labi produkti, lai nebūtu caurejas. Kas mēs būtu bez šādiem «profesionāļiem»? Labi, ka mums tādu vēl ir daudz.
Iepērkam no zviedriem «humpalu» plintes. Kas saņems prēmiju? Ar tām karos jūsu dēli. Vai zināt, kādas tās plintes ir?…
Mūsu valsts aizsardzības sistēma un tās vadīšana ir tik absurda, ka te piedienētos tikai komentāri ar muļķīgām anekdotēm un dažiem seniem armijnieku jokiem.
Kā profesionālis profesionāļiem iesaku – nepērciet RPK ložmetējus ar liektu stobru (45° leņķī), izmantosim lielgabalus. Ziniet taču, ka lādiņa šāviena trajektorija ir līkne, gāzīsim lielgabalus uz sāniem un šausim aiz stūra.
Vēl daži piemēri. Kā liecina Otrā pasaules kara pieredze, ar krieviem karot ir vienkārši. Sēž vācu snaiperis ierakumā, garlaikojas. Izliek šauteni uz brustvera, notēmē un kliedz: «Ei, Ivan!» Parādās četras galviņas. Četri šāvieni, četri līķi. Pēc brīža: «Ei, Petja!» Divas galviņas. Divi līķi. Krievu ierakums. Gruzīns nometies ceļos: «Tikai ne Džugamanašvili! Tikai ne Džugamanašvili!»
Vai atšķiras čehu, poļu, rumāņu, ķīniešu utt. «kalašņikovs» no krievu? Domāju, ka ne. Vai tad atšķiras turku mersedess no vācu? Vēl viena vērtīga lieta, ko man mācīja pulkvedis Latvijas armijā. Lai sabojātu tanku, tam stobrā jāieber smiltis. Tanks izšauj – puk! –, un stobrs pagalam. Netiekat pie smiltīm un stobra, lieciet zem «katoka» (ritenis) ķieģeli, un tas izrāpsies no ķēdes.
Gribu ieteikt dalīties ar šādiem vērtīgiem padomiem, kas ņemti no dienējušiem okupācijas armijā. Tie var noderēt arī mums. Rodiet atbildes! Kur dīzelim meklēt kompresiju, cik litru tās vajag, lai ziemā iedarbinātu motoru? Kā ar vateni uz jumta izdzenāt radiotraucējumus? Kā pareizi gulēt «karaulā» (sardze) un zem mašīnas? Kā pareizi izpūst makaronus? Kā pareizi ziņot, ka nošāvies štāba priekšnieks, lai nesatrauktu komandieri? Kā jāmācās lidot, ja neatveras abi izpletņi? Kā zampoļitam sakārtot savu darba vietu? Kā ar spirtu lidmašīnai pareizi tīrīt stiklus?…
Paldies L. Žiharei-Loidlai no Austrijas (publikācija «Bauskas Dzīvē» 8. oktobrī 2. lappusē) un V. Pakulim («Bauskas Dzīvē» 15. oktobrī 2. lappusē) par atsaukšanos uz manu laikrakstā izteikto viedokli. Katram var būt savas domas, tomēr es vēlos iebilst. Vai Austrijas prezidents un premjers var apsolīt, ka nebūs trešā pasaules kara? Ja viņi to varētu, tas būtu patiešām brīnišķīgi. Un kā ar viņu apsolītiem maziem, precīziem triecieniem? Kas ir mazs? Kas ir precīzs? Kas attiecas uz sieviešu nometnēm, lai vairotu serbu tautu. Kaut ko līdzīgu es jau zināju, tikko sāku lasīt, ar pirmo pasaku. Antiņš uzjāj stikla kalnā un saņem princesi. Neatminos, vai princesei jautāja: «Gribi Antiņu vai ne?» Kurš uzvar – tam sieviete. Diez vai kaujas laukā ir iespēja lakstoties. Tur dzīve rit paātrinātā tempā. Šodien dzīvs, rīt ietīts teltenē hlorā. Drausmīgi? Banāli? Bet tā ir realitāte…
V. Pakulim vēlos teikt – es tiešām esmu pat ēdis no viena katliņa ar zampoļitu. Bet tā kā Jūs brīnišķīgi pārzināt marksisma ideoloģiju, ir pamats domāt: vai tik neesat ēdis vēl no spēcīgāka partijnieka rokas… Labāk vispār nometam «kažokus», nevajadzēs grozīt.
Ar cieņu – G. ŽILINSKIS
