Bauskas rajonā turpinās skolotāju radošo darbu konkurss. Ja uz mana rakstāmgalda neatrastos rajona Padomes norišu kalendārs, diez vai būtu to uzzinājusi.
Bauskas rajonā turpinās skolotāju radošo darbu konkurss. Ja uz mana rakstāmgalda neatrastos rajona Padomes norišu kalendārs, diez vai būtu to uzzinājusi. Piezvanīju uz Izglītības pārvaldi, un speciālisti man izsmeļoši pastāstīja par interesanto un vērtīgo konkursu. Tika nosaukti vairāki aktuāli temati, kam pievērsušies ap 60 pedagogu.
Un tad ienāca prātā gluži «ķecerīga» doma. Kāpēc mūsu rajona skolotāju un citu nozaru speciālistu izstrādātiem radošiem un zinātniskiem darbiem nav plašas publicitātes? Pētījumi taču nevarētu būt pašmērķis, sevis apliecināšanas iespēja vien? Skolotāji neizstrādā zinātniskus darbus par aitu cirpšanu. Viņi pievēršas pedagoģijas dažādiem aspektiem, kam ir tiešs sakars ne vien ar skolēniem, bet arī ar viņu ģimenēm. Bērnu vecāki noteikti nezvanīs uz Izglītības pārvaldi, lai noskaidrotu, kādu pētījumu veic dēla vai meitas klases audzinātāja. Visticamāk, ka viņi bieži vien nenojauš par skolotājas ārpusdarba aktivitātēm.
Protams, pastāv arī izņēmumi. Bārbeles pamatskolas bibliotēkas vadītāja Inese Dāboliņa stāstīja, ka ik pavasari skolā notiek pedagogu un skolēnu zinātnisko darbu diena, kurā piedalīties var ikviens pagasta iedzīvotājs. Visi pētījumi, sakārtoti akurātos sējumos, arī ikdienā pieejami skolēnu vecākiem. Šī pieredze varētu kļūt atdarināšanas vērta.
Patiesībā mani vairāk skumdina attieksme pret skolēnu izstrādātiem zinātniskiem un radošiem darbiem. Nez kāpēc pieņemts eksponēt tikai bērnu vizuālās un lietišķās mākslas darbiņus. Bet kur paliek simtiem teorētisku pētījumu? Sabiedrība uzzina tikai par tiem jauniešiem, kuru veikums atzinīgi novērtēts dažādos konkursos. Bet tas nepavisam nenozīmē, ka pārējie būtu pavirši strādājuši. Arī viņi ir pelnījuši uzmanību, atbalstu un vismaz nelielu interesi. Skolēnam ārkārtīgi svarīgs ir viņa darba novērtējums.
Pazīstu desmitiem māmiņu un vecmāmiņu, kuras seko katram bērna solim deju grupā un kopā ar ģimenes draugiem neizlaiž nevienu koncertu. Gluži tāpat notiek ar dziedošiem mazuļiem. Diemžēl bērnu intelektuālās nodarbes ar tādu uzmanību nevar izcelties. Noteikti arī tāpēc, ka vecāki nav pietiekami informēti par šīm lietām. Varbūt tādēļ, ka intelektuālais veikums nav ar pirkstiem aptaustāms kā tamborēta sedziņa?
Man trūkst padoma, ko varētu mainīt, taču skaidri jūtu, ka pašreizējā attieksme nav īsti pareiza. Iespēju demonstrēt bērnu un jauniešu «prāta darbus», manuprāt, netrūkst. Pagastu kultūras iestādēs – tautas namos vai bibliotēkās – reizi gadā taču varētu organizēt skolēnu un pedagogu zinātnisko darbu dienu. Arī Bauskas rajona Bērnu un jauniešu centrs būtu piemērota vieta. Lai piedalās visi, kuri ir strādājuši, nevis tikai izcilnieki!
