No dienesta Latvijas armijā atgriezušies iecavnieki Oļegs Ļeļamers un Aleksejs Gorohovs.
No dienesta Latvijas armijā atgriezušies iecavnieki Oļegs Ļeļamers un Aleksejs Gorohovs. Par gadu, kas aizvadīts armijas zābakos, viņi stāsta «Bauskas Dzīves» lasītājiem.
«Dienesta sākums Alūksnē bija drūms,» vaļsirdīgi atzīst Aleksejs. «Domāju, neizturēšu un «nojūgšos». Četras diennaktis ziemā mežā izdzīvošanas mācībās, skrējiens pilnā ekipējumā apkārt Alūksnes ezeram… Lai arī cik pirms tam esi trenējies, to izturēt ir gandrīz neiespējami. Alūksnē mūs fiziski izdzina. Grūti klājās smēķētājiem, jo nereti par pārkāpumu virsseržants nolēma sodu – viss vads šodien nesmēķēs! Daudzi pat pīpēšanu atmeta. Tikko esi ieradies, vēl nezini, ko drīkst, kā jāizturas, bet par katru pārkāpumu var sodīt. Arī materiālais nodrošinājums te varēja būt krietni labāks. Saimniecības dienās grīdas beršana bija elles mokas.»
«Tomēr trīs ar pusi mēnešus Alūksnes mobilo strēlnieku mācību centrā izturējām,» apliecina Oļegs. «Kad nokļuvām Ādažos, dienests pat iepatikās. Alūksnē ēdnīca moderna, glīta, bet baro vienveidīgi, arī porcijas mēdz būt dažādas. Ādažos pusdienās bija pat saldumi, augļi.»
Pirms dienesta Oļegs bija ieguvis autovadītāja apliecību, tā Ādažos lieliski noderēja. Viņam uzticēja vadīt jaunu kravas auto, daudz nācās braukt uz Rīgu, tā puisim bijusi lieliska prakse. Savukārt Aleksejs dienējis par radiotelefonistu, tagad labi pārzinot šo tehnikas jomu.
Aleksejs un Oļegs ir krievi, kuri armijā krietni uzlabojuši latviešu valodas zināšanas. Puiši brīvajā laikā daudz sportojuši, Ādažos tam radīti visi apstākļi. Stāstot par dienesta gaitām Ādažos, puiši vairākkārt piemin rotas komandieri Gunti Vilcānu, stingru, bet saprotošu, godīgu un atsaucīgu. Atmiņā paliks mācības, kad šauts ar īstiem ieročiem.
«Dodoties dienēt, mani biedēja ar joprojām esošo «dedovščinu»,» atzīstas Aleksejs. «Grūti, dažbrīd pat nepanesami bija Alūksnē, bet tīši neviens mums pāri nedarīja. Protams, Ādažos arī ne. Negadījās nokļūt arī virssardzē. Šo sodu var piemērot par alkohola lietošanu, nepamatotu aizkavēšanos atvaļinājumā.» Iecavnieki gada laikā mājās bijuši vairākas reizes.
«Vecāki teic, ka pēc dienesta esmu mainījies. Kļuvis gudrāks, spēcīgāks,» stāsta Aleksejs. «Savukārt manējie uzskata, ka esmu kļuvis nopietnāks,» papildina Oļegs. Tagad puiši nolēmuši turpināt mācības, jo abiem ir deviņu klašu izglītība. Viņiem piedāvāts darbs policijā, taču nepieciešama vidējā izglītība. «Pēc devītās klases daudzi domā par strādāšanu un «piķa taisīšanu. Arī es tāpat domāju. Toties tagad esmu sapratis, ka bez vidējās, pat augstākās izglītības grūti dzīvē labi iekārtoties, rast pienācīgi atalgotu darbu,» skaidro Aleksejs.
