Vēlos paust savu viedokli, kas ir droša un uzticama banka. Piedāvāju lasītājiem pilnīgāku priekšstatu par to, kādi kritēriji nosaka finanšu iestāžu stabilitāti.
Vēlos paust savu viedokli, kas ir droša un uzticama banka. Piedāvāju lasītājiem pilnīgāku priekšstatu par to, kādi kritēriji nosaka finanšu iestāžu stabilitāti.
Uzskatot, ka «Bauskas Dzīves» lasītājs un jebkuras bankas klients ir pietiekami izglītots finanšu jomā, tomēr vēlos atgādināt, ka eksistē pasaulē vispārpieņemtu, objektīvu kritēriju kopums, kas visbiežāk tiek izmantots, lai noteiktu bankas vietu vietējā un starptautiskā tirgū, kalpo par pamatu tās vispārējā statusa noteikšanai. Šie kritēriji ir bankas aktīvu apjoms, tās īpašnieku struktūra un kapitāla un rezervju apjoms. Parasti tiek vērtētas arī bankas stratēģiskās attiecības, tās darbība starptautiskos tirgos un sadarbība ar biznesa partneriem. Ne mazāk svarīgi ir bankas tiešie finanšu rezultāti, tostarp piesaistīto noguldījumu apjoms, izsniegto kredītu apjoms un peļņa, kas raksturo aktīvu atdevi, arī bankas darbinieku profesionalitāti un menedžmenta kvalitāti.
Ir arī vairāki subjektīvi kritēriji, kuri mūs mudina izmantot vienas vai otras, varbūt arī vienlaikus vairāku banku pakalpojumus. Tie ir apstākļi, kas veidojas ikdienas saskarsmē ģimenē, ar draugiem, kaimiņiem un darba kolēģiem.
Atļaušos mazu repliku par kādā reklāmas intervijā ar bankas nodaļas pārvaldnieci izteikto domu par īpašnieku statusu. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka valsts nav ne labāka, ne arī sliktāka īpašniece kā jebkurš privāts investors vai kompānija, kas iegulda līdzekļus bankas attīstībā. «Unibanka» tikai vēlas vērst uzmanību, ka valsts saistības ir daudz plašākas, tās ir noteiktas valsts budžeta sadalījumā un attīstības plānos. Līdz ar to valstij ir jāvada daudz plašāks «biznesa projektu» spektrs, salīdzinot ar privātu biznesu, kurā dominē viens vai vairāki biznesa virzieni.
Kādam varētu šķist, ka valsts līdzdalība var garantēt augstāku drošības pakāpi, it sevišķi, ja runājam par naudu, kuru mēs uzticam trešajai personai – bankai. Tomēr tas tā nav – šādas garantijas ir noteiktas likumā par naudas ieguldījumu aizsardzību un vienādi tās tiek attiecinātas uz visu komercbanku klientiem. Saskaņā ar «Fizisko personu noguldījumu garantiju likumu», kurš ir spēkā no 1998. gada 1. oktobra, noguldījumu garantiju apjoms ar katru gadu kļūst lielāks. No 2000. ga- da 1. janvāra līdz 2001. gada 31. decembrim – noguldījuma pamatsummas apmērā, bet ne vairāk kā 1000 latu; no 2002. gada 1. janvāra līdz 2003. gada 31. decembrim – noguldījuma pamatsummas apmērā, bet ne vairāk kā 3000 latu. Savukārt no 2008. gada 1. janvāra garantiju apjoms pieaugs līdz 13000 latu.
Aicinu visus esošos un potenciālos banku klientus rūpīgi vērtēt un analizēt banku darbību, iepazīties ar informāciju, kas ir pieejama gada pārskatos, masu medijos, internetā.
Ar cieņu G. RIEKSTIŅŠ, akciju sabiedrības «Latvijas Unibanka» Bauskas filiāles pārvaldnieks
