Bauskas rajona bērnunama «Annele» direktore Dzintra Veļķere Latvijas sociālo darbinieku delegācijas sastāvā piedalījās pieredzes apmaiņas braucienā uz Franciju.
Bauskas rajona bērnunama «Annele» direktore Dzintra Veļķere Latvijas sociālo darbinieku delegācijas sastāvā piedalījās pieredzes apmaiņas braucienā uz Franciju.
To rīkoja Latvijas Bērnunamu direktoru asociācija kopā ar Valmieras bērnunamu «Pārgauja» un Francijas sociālo darbinieku asociāciju «La Main Tendue». Dzintra Veļķere bija vienīgā Bauskas rajona pārstāve.
Turpinās sadarbības projekts
Latvijas Bērnunamu direktoru asociācijas sadarbība ar Francijas kolēģiem sākta 2000. gadā. Izstrādāts ilgtermiņa pieredzes apmaiņas projekts. Pērn franču sociālā darba speciālisti Latvijā vadīja bērnunamu darbinieku kursus, bet šogad viņi veica sociālo darbinieku apmācību. Projektā paredzēti Latvijas speciālistu divi pieredzes apmaiņas braucieni uz Franciju. Viens no tiem jau īstenots, bet otrs notiks 2002. gadā, kad šo zemi apmeklēs pagastu un pilsētu sociālie darbinieki.
Francūži adoptē arī latviešu mazuļus
Jēdziens «bērnunams» francūžiem vispār ir svešs, jo tādu iestāžu valstī nav. Jebkurā sociālās aprūpes iestādē bērnus un jauniešus ievieto tikai uz īsu laiku, saglabājot ciešu saikni ar ģimenēm. Nedēļas nogali un skolas brīvdienas bērni vienmēr pavada mājās. Dzintra Veļķere teic, ka franču kolēģi vienlaikus risina sociālajās iestādēs esošo bērnu un viņu ģimeņu problēmas. Tas nav jādara vienam speciālistam, kā, piemēram, pagasta sociālās aprūpes darbiniekam Latvijā. Katrs profesionālis atbildīgs par noteiktu nozari. Darbu ar ģimenēm pārrauga un koordinē atsevišķa institūcija.
Vecāku tiesības Francijā tiekot atņemtas ārkārtīgi retos gadījumos, bet tādu terminu kā «vecāku varas pārtraukšana» francūži vispār nezina. Ik gadu tiek adoptēti vairāk nekā 50 bāreņu, taču savu rindu gaida desmit reižu vairāk ģimeņu.
Bauskas rajona bērnunama «Annele» direktore informē, ka Latvija un Francija noslēgušas oficiālu līgumu par bērnu adopciju. Arī vairāki «Anneles» bērni audžuvecākus atraduši Francijā. Dzintra Veļķere komentē faktu: «Es nesaskatu nekādu ļaunumu par spīti apgalvojumam, ka latviešu bērni tiekot «pārdoti». Kamēr Latvijā pastāvēs nesakārtoti un haotiski likumi, neradīsies pat vismazākā garantija, ka bērnunama audzēknis pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas varēs normāli strādāt, dzīvot un iztikt. Taču ārzemnieki adoptētajiem latviešu bērniem šīs garantijas var sniegt.»
Uz ielām – daudz imigrantu atvašu
Parīzē Dzintra Veļķere iepazinusies ar tā dēvēto ielas bērnu problēmu risināšanu: «Mazpilsētās uz ielām vakarpusē vispār nav neviena cilvēka, kur nu vēl bērna! Taču Parīzes ielās varējām vērot visai skarbu un pat šokējošu ielas dzīvi. Francijas kolēģiem tā ir ļoti nopietna problēma. Patversmēs ielas bērnus ievieto uz noteiktu laiku, kas nemēdz būt ilgāks par pāris nedēļām. Uzreiz darbā iesaistās arī citi speciālisti, kuri dodas pie ģimenēm, lai izzinātu un novērtētu situāciju. Francūži neslēpj, ka vairākums ielas bērnu ir dažādu nāciju imigrantu atvases. Patversmē viņi netiek atrauti no ierastās kultūrvides, jo franču kolēgi izstrādājuši diferencētu pieeju. Piemēram, svinot afrikāņu bērna dzimšanas dienu, viņam speciāli tiek gatavots tradicionāls ēdiens. Gluži tāpat notiek ar malaiziešiem, indiešiem un citu tautību pusaudžiem.
Ikvienas sociālās aprūpes iestādes darbības pamatprincips ir pēc iespējas ātrāk ļaut bērnam atgriezties ģimenē, kad krīze jau pārvarēta. Francijā ir daudz brīvprātīgu ģimeņu, kas uz laiku pieņem aprūpē bez vecāku uzraudzības palikušus bērnus un jauniešus līdz 21 gada vecumam, nepārtraukti sazinoties ar viņu bioloģiskajiem vecākiem.»
Veicina pozitīvu domāšanu
Latvijas speciālistiem bija izdevība iepazīties ar slēgta tipa pusaudžu iestādi, kas šķitusi līdzīga Latvijā esošajai mācību un pāraudzināšanas iestādei «Strautiņi». Tajā uzturas 92 bērni ar uzvedības traucējumiem vecumā no astoņiem līdz 18 gadiem.
Viņi dzīvo atsevišķos namiņos. Katrā istabiņā ievietoti trīs vai četri pusaudži. Franču kolēģi pārliecinājušies, ka bērnu dzīvošana divatā vienā istabā var veicināt seksuāla rakstura problēmas.
Galvenā vērība aprūpes iestādē tiek veltīta personības līdzsvarošanai. Rietumvalstīs jau sen izmanto «zirgu terapiju», jo izpētīts, ka sistemātiskas izjādes ar zirgiem mazina spriedzi un sniedz pozitīvus impulsus. Dzintra Veļķere skaidro, ka «zirgu terapija» tiek lietota arī Vaivaru rehabilitācijas centrā.
Diagnoze «uzvedības traucējumi» Francijā tiek traktēta citādi, nekā pieņemts Latvijā. Ar to saprot traucējumus attiecībā pret sevi, nevis sabiedrību, bet sociālā darbinieka uzdevums ir palīdzēt pusaudžos nostiprināt pozitīvu domāšanu un pašapziņu.
