Rīta stundā 7. novembrī draiski dziedāja grupas «Labvēlīgais tips» puiši: «Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…».
Rīta stundā 7. novembrī draiski dziedāja grupas «Labvēlīgais tips» puiši: «Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…» Tikai dažas stundas vēlāk nopietnā diskusijā par šiem jautājumiem Bauskas 1. vidusskolā iesaistījās 11. klašu skolēni un Eiropas Savienības Informācijas centra (ESIC) vadītājs Artis Puriņš, kā arī sabiedrisko attiecību firmas «Consensus RP» direktors Oskars Kastēns. Viņš pirmais nokļuva jautājumu krustugunīs. Īpaša interese skolēniem bija par viņa darbošanos kā speciālajam korespondentam Briselē un televīzijas darba specifiku. Jaunieši uzzināja, ka tas ir interesanti un aizraujoši, tomēr notiek lielā nervu spriedzē, sevišķi tiešraižu organizēšana. Gatavojot, piemēram, pārraides no Amerikas, septiņu stundu laika nobīdes dēļ organisms vēl nav spējis pārkārtoties. Trīs minūšu tiešraides organizēšana prasa milzu enerģiju un koncentrēšanos, kas ir adekvāta sižeta veidošanai veselas dienas garumā. Tiešajā ēterā kļūdas netiek piedotas, jo tās redz visa Latvija.
Tikšanās laikā tika pārrunāti 11. septembra traģiskie notikumi ASV, to cēloņi un sekas. Pēc O. Kastēna domām, tie sajaukuši kārtis pasaules politikā, dodot iespēju Eiropai nostiprināties uz pasaules kartes. «Vai ir un cik liela ir pašu ASV vaina?» jautāja skolēni.
«Pēc PSRS sabrukuma ASV bija uzņēmušās globāla virsuzrauga lomu. Tā ir milzu morāla atbildība. Ikviens ASV politikas solis ir kā zem palielināmā stikla,» teica O. Kastēns. Viņš uzskata, ka 11. septembra notikumi ir jauna veida karš – slepens un neparedzams. Ja kaut kas tāds atgadīsies vēl, sekos svarīgi brīvības ierobežojumi, kas skars cilvēku privāto dzīvi.
Diskusijā tika skarti jautājumi par Latvijas iestāšanos NATO, ko viesi vērtēja pozitīvi, jo tas būtu solis Latvijas drošības labā.
Visbeidzot – informācijas dienas pamatjautājums: būt vai nebūt mums Eiropas Savienībā?
«Eiropas Savienībā visiem būs grūtāk,» sacīja ESIC direktors Artis Puriņš, «arī konkurences dēļ.» Ieguvēji būs jaunieši, jo tiks dota iespēja pieteikties uz projektiem un dabūt finansējumu studijām, darbam, apmaiņas programmām starp skolām utt. Eiropas likteņa lemšana būs arī Latvijas iedzīvotāju rokās. Radās jautājums, kāpēc maz tiek izmantoti jau tagad piedāvātie projekti. «Latviešu jauniešu vaina ir kūtrums,» atbildēja A. Puriņš.
Lai jauniešiem dotu iespēju mainīties, viņi jānodrošina ar informāciju, kas arī ir šādu pasākumu galvenais mērķis. Jauniešu replikās izskanēja gatavība – mainīties.
ESIC eksperte Ineta Kivle papildināja skolas informācijas centra materiālus ar vairākiem bukletiem un brošūrām, solot uzdāvināt arī piecas videofilmas par Eiropas Savienību. Atbildes uz interesējošiem jautājumiem skolēni varēs meklēt arī ESIC interneta mājas lapā. Informācijas par šo struktūru ir ļoti daudz, bet tā ir dažādos līmeņos un skolu bibliotēku uzdevums ir sakopot skolēniem atbilstošo.
Tikšanās beidzās ar skolas un ESIC vienošanos par turpmāku sadarbību.
I. DZELZKALĒJA, Bauskas 1. vidusskolā
