Mārīte Veržune mācās Bauskas pamatskolas 9.c klasē. Ārēji smaidīga mūsdienīga meitene, bagātu dvēseli.
Mārīte Veržune mācās Bauskas pamatskolas 9.c klasē. Ārēji smaidīga mūsdienīga meitene, bagātu dvēseli. Viņa labi mācās, nepakļaujas dažādiem strāvojumiem klasē, ir nosvērta un patstāvīga. Tā Mārīti raksturo viņas pazinēji.
Literātu apvienības vecbiedri, izvērtējuši pirmos atklātībai piedāvātos dzejoļus, iespaidus ielika divos vārdos – tur būs. Taču avansam vienmēr klāt ir atbildības slogs. Sākums bijis 5. klasē, kad skolotāja Ieva Mašale mājas darbā uzdevusi sacerēt dzejoli. Radusies vēlēšanās laiku palaikam pašai kaut ko uzrakstīt. Pirmā lasītāja esot mamma. Viņa nekad nekritizējot, sakot – labi! Zinot, ka Mārītes māmiņa ir skolotāja, šāda pedagoģiska attieksme ir saprotama.
Cerams, ka Mārīte pēc «avansa» nepazudīs, kā tas jau ar dažu jauniņo ir noticis.
***
MĀRĪTE VERŽUNE
11. SEPTEMBRIS
Klusa rūkšana, kas tuvojas,
Kļūst skaļāka.
Sprādziens!
Klusums…
Kas tas bija?
Vai zemestrīce?
Nē – kāda ļauna cilvēka
ļauna doma.
ES ESMU LAPA – MAZA VĒL…
Vēl es veros, vēl plaukstu!
Tādēļ neprasiet no manis,
Ko no pieaugušas lapas!
Es neesmu tāda kā jūs
Un arī nevēlos vēl tāda būt!
Nespēju vēl izturēt stipro vēju,
Bet no manis to prasāt.
Kādēļ?
Ļaujiet būt pasargātai
un sapņot pumpura sapņus,
nevis lieciet noturēt biti,
kaut nevaru vēl to!
Jo esmu lapa – maza vēl…
