Rudenīgi drēgnais laiks, vēja plosīšanās un lietus daudziem bojā omu. Uzmācas nogurums, cilvēki kļūst nervozi. Ārsti to dēvē par rudens depresiju jeb sezonāliem afektīviem traucējumiem.
Rudenīgi drēgnais laiks, vēja plosīšanās un lietus daudziem bojā omu. Uzmācas nogurums, cilvēki kļūst nervozi. Ārsti to dēvē par rudens depresiju jeb sezonāliem afektīviem traucējumiem.
Siltums un gaisma
Pieredzējusī psihiatre baušķeniece Rūta Grava gan atzina, ka viņu tieši šāds – nemierīgs un mazliet mežonīgs – laiks iepriecina. Vajagot tikai piemērotu apģērbu, apavus, un viņa varot stundām ilgi staigāt, izbaudot dabas varenību un spēku. Tomēr daktere ieteica nošķirt to, ko dēvē par rudens depresiju, no īstās depresijas, kas ir nopietna slimība.
Atgūties no skumjām par aizgājušo vasaru, miegainības un slikta noskaņojuma palīdz gaisma, kaut vai spožāka spuldze pie griestiem. Un kāpēc biežāk neaizdegt sveci? Lūkošanās krāsns, plīts vai kamīna liesmās arī palīdz nomierināties. Siltums, gaisma, mīļas lietas savā apkārtnē – to tā arī saucot par patīkamo lietu terapiju, stāstīja daktere Rūta Grava.
Depresija ir saslimšana
Depresīvs noskaņojums reizēm uznāk visiem. Ja nomāktība ilgst tikai dažas stundas vai dienas, tad vispareizāk droši vien būs tikt ar to galā pašai. Izrunāšanās ar draugiem, regulāra fiziska aktivitāte, ēšanas un gulēšanas ieradumu mainīšana palīdz pārvarēt depresīvo noskaņojumu. Taču, ja nomāktība turpinās divas nedēļas un ilgāk, tad tā jau ir diezgan droša pazīme, ka cilvēkam vajadzīga nopietna palīdzība. Depresija ir saslimšana – noteiktu bioķīmisko procesu traucējumi smadzenēs.
Tās cēlonis var būt gan iedzimtība, gan vides faktori, arī fiziskās veselības problēmas, zema pašapziņa, pārdzīvota vardarbīga vide. Depresiju var izraisīt arī šādas slimības: hipotireoze (vairogdziedzera nepietiekama darbība), vēzis un sirds slimības, kā arī dažādu preparātu, tostarp atsevišķu medikamentu, lietošana.
Psihoterapijas un
medikamentu kombinācija
Pēc Amerikas Psihiatru asociācijas datiem, 80 – 90 procentu pacientu, kuriem ārstēta depresija, ir jutuši ievērojamu uzlabojumu. Vislabāk depresijas ārstēšanai noder psihoterapijas un medikamentu kombinācija. Ja depresija periodiski atkārtojas, tad, iespējams, ka šīs zāles būs jālieto visu mūžu.
Ārstējot depresiju ar medikamentiem, jārīkojas uzmanīgi un nesteidzīgi. Dažiem pacientiem zāles iedarbojas strauji, jūtams krass uzlabojums, un viņi metas dzīves situācijās, kas var apdraudēt cilvēka psiholoģisko labklājību ilgāku laiku.
fakti
Klīniskās depresijas simptomi:
intereses zudums par lietām, kas līdz šim sagādājušas prieku; pieņemšanās svarā vai svara zudums; pārāk ilga gulēšana vai bezmiegs; nogurums un enerģijas trūkums; sava nevērtīguma vai vainas apziņa; nespēja koncentrēties un domas par pašnāvību.
Bīstamākie brīži:
agras rīta stundas, laiks ap četriem pieciem, kad bezmiega nomocītās smadzenes pārņem domas par bezjēdzīgas eksistences pārtraukšanu – pašnāvību.
Blakusparādības:
galvas un muguras sāpes, reiboņi, asinsspiediena svārstības, sāpes sirds tuvumā, kas rada aizdomas par sirdslēkmi un sirdsdarbības traucējumiem.
Tuvinieku kļūdas:
depresijas slimnieku nedrīkst mudināt saņemties, celties, izbeigt nīkuļošanu, salīdzināt ar citiem. Tas viņa pašsajūtu var vēl vairāk pasliktināt, novest līdz izmisumam.
Palīdzība:
profesionāla psihiatra konsultācijas, ārstēšanās, draugu un tuvinieku atbalsts.
(Izmantotas arī publikācijas ārzemju presē.)
