Bauskas rajonā 2001. gada pirmajos sešos mēnešos no jauna diagnosticēti 68 onkoloģiski slimnieki, no tiem 23,5 procentiem pacientu slimība bija ielaista. Tādi ir Latvijas Onkoloģijas centra dati.
Bauskas rajonā 2001. gada pirmajos sešos mēnešos no jauna diagnosticēti 68 onkoloģiski slimnieki, no tiem 23,5 procentiem pacientu slimība bija ielaista. Tādi ir Latvijas Onkoloģijas centra dati.
Vēzis var skart jebkuru orgānu. Ja saslimšanu atklāj sākuma stadijā, cilvēku var izārstēt, viņš dzīvo vēl ilgi, strādā, jūtas vesels.
Regulāra pašpārbaude
Krūts vēzis ir visbiežāk sastopamā vēža forma sievietēm Latvijā. ASV ar to slimo devītā daļa iedzīvotāju, Latvijā – vienpadsmitā daļa. Tāpēc sievietēm regulāri vajadzētu pārbaudīt krūtis. Pastāvīgi veicot pašizmeklēšanu, sieviete patoloģiskos veidojumus var pamanīt pati.
Nevienmērīga piena dziedzeru struktūra ir arī dažādu mastopātijas formu izpausme. Sabiezējumi, sāpes piena dziedzerī īpaši pirms menstruācijām ir daudzām sievietēm. Taču tagad mastopātiju vairs īsti neuzskata par priekšvēža saslimšanu.
Vēzis krūtī agrīnā stadijā ir ciets, grubuļains, mazkustīgs un, galvenais, nesāpīgs bumbulītis. Ja krūtī atrasts patoloģisks veidojums, āda saraukusies līdzīgi «citrona miziņai» vai krūts gals ievilcies uz iekšu, tad audzējs parasti jau ir paliels. Pie ārsta jādodas bez kavēšanās, nedrīkst nodarboties ar pašārstēšanos, klausīt draudzeņu padomiem, meklēt ekstrasensus. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu par speciālista konsultāciju un tālāku izmeklēšanu Latvijas Onkoloģijas centrā (LOC) jāmaksā tikai pacienta nodeva. Pavisam mazus krūts audzējus, ko nevar sataustīt pat pieredzējis ārsts, palīdz atklāt mammogrāfija – krūts rentgenoloģiska izmeklēšana. Arī to var veikt LOC.
Sieviešu iedrošināšanai jāpiemin pasaulē apkopotie statistikas dati. Tie liecina, ka pirmajā stadijā atklāta krūts vēža gadījumā 90 procentu pacienšu pēc ārstēšanās dzīvo piecus gadus un vēl ilgāk. Latvijā rezultāti ir apmēram tikpat labi.
Vismaz reizi gadā
Vīriešiem pēc plaušu vēža izplatītākais ir priekšdziedzera jeb prostatas vēzis. To var atklāt profilaktiskās apskatēs pie urologa, taču vīrieši tās apmeklē ļoti reti. Ja prostatu skāris labdabīgs vai ļaundabīgs audzējs, urinējot strūkla ir vāja un urīnpūšļa iztukšošana aizņem arvien ilgāku laiku. To noteikti pamana katrs vīrietis, un tas varētu būt iemesls, lai dotos pie ārsta. Agrīni prostatas vēzi var diagnosticēt, nosakot asinīs PSA – prostatas specifisko antigēnu. Vīriešiem pēc 50 gadu vecuma to vajadzētu pārbaudīt reizi gadā. Latvijas Onkoloģijas centrā pacientam ar ģimenes ārsta nosūtījumu šo analīzi veic bez maksas (jāmaksā pacienta nodeva).
Ilgstošs balss aizsmakums var liecināt par balsenes vēzi. Tā galvenais cēlonis ir smēķēšana, kas vienlīdz izplatīta gan vīriešu, gan sieviešu un, pats satraucošākais, – pusaudžu un jauniešu vidū. Arī pārmērīga alkohola lietošana var veicināt saslimšanu ar balsenes vēzi.
Saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem Latvijā aug ik gadu. Turklāt 26 procenti no 2001. gada sešos mēnešos atklātiem vēža slimniekiem jau bija 4. stadijā – neārstējami. Īpaši augsts šīs stadijas īpatsvars ir Jelgavas (42,4%), Rēzeknes (40,8%) un Rīgas (40,3%) rajonā.
P. S. Latvijas Onkoloģi- jas centrs atrodas Hipokrāta ielā 4 Rīgā, tālrunis 17042001.
fakti
Izplatītākie ļaundabīgie audzēji sievietēm un vīriešiem
Lokalizācija Saslimstība uz 100000 iedzīvotāju
n Sievietēm:
krūts vēzis 71,6
ādas vēzis 34
dzemdes vēzis 26
kuņģa vēzis 24,4
olnīcu vēzis 21,7
Vīriešiem:
plaušu vēzis 81,8
prostatas vēzis 45,2
kuņģa vēzis 32,7
ādas vēzis 22,9
asinsradošo orgānu
vēzis 23
Latvijas Onkoloģijas centra dati
