Telpaugu ziemas «diēta»

Botāniskā dārza speciālistes ieteikumi par to, kā gada tumšākajos mēnešos kopt istabas puķes, kas ir biežāk pieļautās kļūdas

Iztaujājam Nacionālā botāniskā dārza Oranžēriju augu nodaļas vadītāju Zani Purni par to, kā gada tumšākajos mēnešos kopt istabas puķes, kas ir biežāk pieļautās kļūdas un kāpēc sulīgi dzelkšņainie kaktusi spītīgi negrib ziedēt.
Botāniskā dārza speciāliste augus salīdzina ar cilvēkiem – mēs visi tādi esam, tomēr mums katram ir savas īpašās vajadzības. Tieši tāpat ir ar telpaugiem. Viņa smej, ka ierastais scenārijs esot sapirkt veikalā visu, kas patīk, salikt glītā bariņā uz vienas palodzes, pēc tam vienādi laistīt un mēslot. Tad pēc laika sūkstīties – «kā nu tā – es kopu un rūpējos, bet augi ņēma un nobeidzās!». Svarīgi ir zināt, kādus augus esat iegādājies, tad jau var lasīt un lasīt gan internetā, gan grāmatās, kā tie aug un kas tiem patīk, kāds laistīšanas un mēslošanas režīms piemērots.

«Gavēšana» ziedēšanai
Lūk, piemēri ar dažiem no mums tik iemīļotiem palodžu rotājumiem un to, kā ideālā variantā tiem būtu pārlaižams ziemas periods. Kaktusus, ja vien tos var novietot vēsā, bet gaišā telpā, šajā laikā praktiski nelaista un nemēslo. Mērķis šādam miera periodam viens – lai nākamgad tie skaisti uzziedētu. Atkarībā no šo augu dzimtas, piemērota pazeminātās temperatūras amplitūda ir no plus pieciem līdz 12 grādiem. Miera periods ilgst aptuveni divus trīs mēnešus. Taču, ja jūsu kaktusi vēl pašlaik mājo siltumā, nevajadzētu tos ar joni nest uz vēso verandu. Pārejai uz zemāku temperatūru jābūt pakāpeniskai, par pāris grādiem zemāk ik nedēļu.
Ja vēsu telpu nav un kaktusiem būs jāturpina augt istabas plus 18, 20 grādos – tad zaļā masa tiem, protams, būs, bet ziedu – gan ne. Līdz ar to arī bez laistīšanas nevarēs iztikt, jo istabas temperatūrā tie aizvien patērēs ūdeni. Šis likums attiecas arī uz citiem augiem, kuri it kā būtu jālaiž «ziemas miegā». Bez vēsuma pārtraukt laistīt nevar. Kaktusiem gan arī istabas siltumā nav vajadzīga bagātīga liešana. Sakņu kamolam jābūt mitram, taču ne slapjam. Botāniskā dārza speciāliste skaidro, ka kaktusus un arī citus augus var laistīt gan no augšas, gan ielejot ūdeni paliktnī. Taču pēdējā variantā nedrīkst atstāt ūdeni ilglaicīgi. Ja pēc stundas divām tas joprojām tur ir, liekais jānolej, jo augs vairs to neuzsūc un mitruma tam gana. Ideāli, ja laistīšanas ūdens temperatūra ir par pāris grādiem siltāka nekā istabas temperatūra, proti, iemērcot pirkstu tas nesalst, bet jūt patīkamu siltumu.
Tikai nepārlejiet!
Apiešanās ar Ziemassvētku kaktusu, kas patiešām ir kaktuss, tikai nāk no tropiem, ir atšķirīga. Tiem pašlaik ir miera periods, kad tos ļoti maz laista un nemēslo, bet aizvien tur gaišā vietā. Šajā laikā tiem ieriešas ziedpumpuri. Sākumā, kad tie tik veidojas lapu posmiņos, tos nemaz nemana, bet tad uz novembra beigām, decembra sākumu tie pamazām parādās. Līdz ar tiem pakāpeniski atsāk kaktusu laistīt, taču, kā jo stingri piesaka
Z. Purne, nepārlaistiet tos, jo tiem ir ļoti smalka sakņu sistēma. Pat tikai nedaudz par daudz var izrādīties liktenīgi un saknes var nopūt. Ja Ziemassvētku kaktusa posmiņi kļuvuši ļengani un violetīgi, saknes, visticamākais, jau ir bojātas.
Arī naudas kokam (krasulai) tūliņ, sākot no novembra beigām līdz pat janvārim, būtu jātaisās uz skaistu ziedēšanu, protams, ja vasaras mēnešos tam likāt mieru un nelaistījāt. Tā kā telpu dārzkopji to parasti nedara, turklāt vasarā naudas kociņiem tiek pat vairāk ūdens, tad redzēt tos ziedam bieži neizdodas.
Pateicīgi par ziemas periodu plus 18 – 20 grādu siltumā, turklāt ierobežotos gaismas apstākļos būs falenopši (plašās orhideju dzimtas pārstāvji). Arī tos svarīgi nepārliet.
Savukārt pelargonijas uz ziemu ir jāapgriež, atstājot 10 – 15 cm stumbrus ar kādu lapu, jo tās zied tikai uz jaunajiem dzinumiem. Ideāli, ja var novietot tajā pašā verandā, kur tās jau gaida kaktusi, lai siltumā nestīdzē jaunie dzinumi. Reizi mēnesī pelargonijas aprauga, vai nav kāds kaitēklis ieviesies, un uzlej pa karotei ūdens. Ja vien pie mums būtu pietiekami daudz gaismas un atbilstoša temperatūra, pelargonijas ziedētu visu gadu. Latvijā tām diemžēl ir piespiedu miera periods, tāpat kā, piemēram, eņģeļtaurēm, kuras vasarā tiek nestas ārā kā dārza rota.
Lai nešķistu, ka ziema, kad tā gribas priecāties par istabas augiem, paies, tikai vērojot to miera periodu, Zane Purne uzmundrina: tumšajos mēnešos nav tā, ka nekas nenotiek. Klāsts ar augiem, kuriem tas ir krāšņs periods, ir gana plašs: antūrijas, eiforbijas, spatifīlas, daudzi bromēliju dzimtas augi, alpu vijolītes, sanpaulijas, jau pieminētais naudas koks. Arī dažādas kalanhojas ir īsās dienas augi, un tām patīk gara nakts un īsa diena.