Nelāgas kaites patiesi ir lipīgas. Ilgus gadus esam dzirdējuši, ka rīdziniekiem ziema ir nevis viens no četriem gadalaikiem, bet gan dabas stihija.
Nelāgas kaites patiesi ir lipīgas. Ilgus gadus esam dzirdējuši, ka rīdziniekiem ziema ir nevis viens no četriem gadalaikiem, bet gan dabas stihija. Galvaspilsētā katru gadu tā atnāk negaidīta, ielās rada dubļus, sniega kaudzes, krītošas lāstekas, daudz citu neērtību gājējiem un braucējiem. Par ziemu laukos vairāk valda priekšstats, ka te visi jūsmo par saules rotaļām baltos sniega klajumos, sarmu egļu zaros un smilšu nokaisītiem lielceļiem. Šo idilli nāksies aizmirst, jo ar katru gadu dzīve laukos ziemā kļūst arvien neciešamāka.
Sāpīgi bija klausīties kāda Stelpes pagasta vīra sirdēstos. Abi ar sievu ir pirmspensijas vecumā, vīrs savu «žigulīti» cītīgi aprūpē un uztur braukšanas kārtībā. Pirms nedēļas negaidīti nācās braukt uz Bausku pēc zālēm lopiņiem. Uz slidenā ceļa auto nekādi neizdevās novaldīt, lai gan braucējs ir pieredzējis un ātrums nebija ne tuvu atļautajam. «Kā salabošu auto, kā turpmāk bez tā iztikšu?» vaicā lauku saimnieks. «Es regulāri maksāju visus akcīzes un vēl nezin kādus nodokļus, bet par manu drošību uz ceļa neviens nerūpējas. Vai mūsu rajonā ir tikai ceļš A-7, kurš ir jālabo, jākaisa?» pamatoti vaicā stelpietis.
Vairumam rajona autoceļu ir divi apsaimniekotāji – vietējās pašvaldības un Latvijas Autoceļu direkcija (LAD). No pirmajiem pierasts dzirdēt par naudas trūkumu. Sāk šķist, ka daudzu pašvaldību vaimanas par niecīgo budžetu kļūst par lielisku argumentu jebkurai neizdarībai. Pašvaldības uzdevums – līdzekļus plānot tā, lai pietiktu visām savu iedzīvotāju rūpēm, tostarp arī viņu drošas pārvietošanās garantēšanai pa vietējiem autoceļiem. Ja atrodas nauda reģionalizācijas, internetizācijas un vēl kādiem projektiem, tad diviem traktoriem un četriem vīriem, kas ziemā braukātu pa pagasta ceļiem un tos kaisītu ar granti, arī tūkstoš latu jāatrod.
Atkala nav mūžīga, pat vairākas nedēļas ziemā ceļi nav jākaisa. Taču ir dienas, kad pašvaldības skaļi paustā nevarēšana līdzinās noziedzīgai bezdarbībai. Daudzi atceras šī gada Lieldienas, kad sniegputenis pāris stundās paralizēja dzīvi daudzos rajona pagastos. Ja šajā laikā pie slimniekiem jādodas mediķiem, ja kādam nepieciešama policijas palīdzība? Pašvaldību vadītājiem atklāšu noslēpumu: sniegs, putenis un kailsals būs arī šoziem! Vai esat tam gatavi?
Latvijas Autoceļu direkcijas Bauskas nodaļas vadītājs Ivars Kalniņš redakcijai paskaidroja, ka ziemā rajona ceļiem būtu nepieciešams ap 150 tūkstoš latu mēnesī. Decembrī atvēlēti 42 tūkstoši, janvā- rī un februārī – nepilni 60, martā – 50 tūkstoš. No 710 kilometriem rajona ceļu ziemā 137 kilometri netiek nekādi uzturēti. Pārējo apkopei noteikta ļoti detalizēta uzskaite: kad, cik daudz šie ceļi jākaisa, kādai tad jābūt satiksmes intensitātei. Grāmatvedība ir krietni sarežģītāka nekā veicamais darbs. Nepieciešamie līdzekļi ir tikai maģistrālei A-7. Tātad lauku ceļu braucējiem no valdības palīdzību nav ko gaidīt. No kā tad?
