Strīdi par mazo hidroelektrostaciju celtniecību sit augstu vilni, izraisot plašu rezonansi sabiedrībā.
Strīdi par mazo hidroelektrostaciju (HES) celtniecību sit augstu vilni, izraisot plašu rezonansi sabiedrībā. Arī «Bauskas Dzīvē» periodiski parādās raksti, kuros paustas vaimanas par HES graujošo ietekmi uz vidi, ekosistēmām, zivsaimniecību u. c. Iedziļinoties publikācijās, esmu secinājis, ka tajās pausta klaja demagoģija, lai negatīvi ietekmētu sabiedrisko domu, un tā atšķiras no valsts un ārzemju galveno speciālistu spriedumiem. Mans nodoms ar tiem kaut nedaudz iepazīstināt laikraksta lasītājus.
Paradoksāla ir vides faktora uzsvēršana, jo mazās HES ir uzskatāmas par vistīrākajām ražotnēm, kas apkārtējo vidi – zemi, ūdeni, gaisu – nepiesārņo. Spēkstacijas veicina ūdens aerāciju, pārtver peldošo drazu, ūdenskrātuvēs notiek upju erozijas produktu – sanešu – izgulsnēšanās.
Par zivīm. Laikā, kad Latvijā darbojās vairāk nekā 500 hidromezglu, zivju bijis desmit reižu vairāk nekā pēc aizsprostu likvidēšanas. Arī Čehijā, kur pirms Otrā pasaules kara bijis vairāk nekā 10000 hidromezglu, zivju bijis daudzreiz vairāk, upēs dzīvojuši vēži, kas liecina par ūdens tīrību.
Vienīgais faktors, kas nosacīti varētu būt negatīvs elektrostacijām, ir netīrumus aizturošās restes, kurās dažkārt iekļūst zivis. Parasti tās ir slimas vai ievainotas. Veselās zivis iztur spiedienu un aizpeld projām. Vācijā darbojas sertificēta un ļoti efektīva iekārta zivju aizbaidīšanai ar elektroimpulsu. Efektīvi ir arī rotējošie sieti ar skalošanu un zivju novirzītājteknēm. Mazāki zivju zaudējumi ir spēkstacijās ar derivācijas kanāliem. Parasti turbīnām cauri iziet līdz 30 gramiem smagas zivis – grunduļi, ķīši, mailītes. Gadījusies arī 2,1 kilogramu smaga un 68 centimetrus gara līdaka. Tā kā zivju zudumi spēkstacijā ir niecīgi, turklāt pieaugušās vērtīgās zivis tas praktiski neskar, iespējamais risinājums ir kompensācijas atskaitījumi zivju atjaunošanas fondā vai zivju mazuļu audzētavu ierīkošana. Viens no ievērojamākajiem Latvijas ihtiologiem Andis Mitāns raksta: «Ja mazās HES netraucē vērtīgo ceļotājzivju dabisko vairošanos un tiek atbilstoši ekspluatētas, tās nenodara būtiskus zaudējumus zivsaimniecībai, tāpēc, ievērojot nepieciešamību attīstīt vietējo ražošanu, to celtniecība ir pieļaujama» («Latvijas Zivsaimniecība ’99». Rīga. Biota. IU. 292. lpp.).
Runas par dubulto tarifu ir maldinošas. «Latvenergo» 2000. gadā par mazajās HES ražoto elektroenerģiju samaksāja papildus 596,5 tūkstošus latu (no uzņēmuma aptuveni 20 miljonu latu lielās peļņas). Šī summa ir krietni mazāka par to, ko maksā uzraudzības institūciju (pilnvarnieki, valdes locekļi u. c.) pārstāvjiem. Spekulējot ar terminu «dubultais tarifs», «Latvenergo» cer nākotnē paaugstināt elektroenerģijas tarifus par desmit procentiem, kas uzņēmumam dotu 15 – 20 miljonu latu peļņas. Varbūt vajadzētu samazināt (likvidēt) šo uzraugu skaitu, kuri algās gadā saņem summas, kas rakstāmas ar piecām nullēm.
Jāņem vērā,ka arī mazo HES saražotā elektroenerģija ir Latvijas prece. Ikviena jauna darba vieta papildina gan iedzīvotāju, gan pašvaldību maciņus. Visas HES ražotnes ir stabils nodokļu ienākumu avots valstij, tos iespējams novirzīt vietējās infrastruktūras sakārtošanai. Neesam tik turīgi, lai izšķiestu vienu no mūsu dabas bagātībām – ūdens resursus.
Domāju, visi ļoti labi saprot, ka, atjaunojot mazās HES, tiek ieguldīts kapitāls (ne mazs). Pēc Zaļās partijas ierosinājuma tika pieņemts likums par dubultā tarifa piemērošanu. Loģiski, jo izdevumi, kādi jāiegulda, nespētu atmaksāties cilvēka mūža laikā. Jāņem vērā arī tas, ka ārzemju investori, par kuru līdzekļiem tiek projektētas un arī būvētas mazās HES, cer atgūt šo naudu vismaz astoņu gadu laikā. Piebildīšu, ka pēc termiņa beigām HES paliek tās īpašniekam Latvijā. Šī nav tā joma, kur notiek «netīrās naudas» atmazgāšana. Tā nav ne vieglas naudas, ne liela biznesa nozare.
Eiropas Savienības noteikumi paredz, ka valstī jāražo pieci līdz desmit procentu ekoloģiski tīras enerģijas.
Rakstā neskāru jautājumus, kas saistīti ar apkārtējās vides sakārtošanu, sporta un tūrisma attīstību reģionā u. c. Par to citreiz.
P. S. Dubulto tarifu piemēro astoņus gadus pēc HES nodošanas ekspluatācijā. Lielai daļai no jau uzceltajām šis termiņš ir beidzies, un patērētājiem nebūtu jābaidās par maksas paaugstināšanu dubultā tarifa dēļ. Ja «Latvenergo» vēlas palielināt peļņu, lai nedara to uz mūsu – lētticīgo patērētāju – rēķina.
