Ziemā melni sprogainajam Kintnoram Patrikam lielākais prieks ir atrast kādu sniega pleķīti un no sirds patikas izvārtīties.
Ziemā melni sprogainajam Kintnoram Patrikam lielākais prieks ir atrast kādu sniega pleķīti un no sirds patikas izvārtīties. Sarežģītais vārds sunim piestāv, jo abi ir neparasti.
Gaida ciemiņus
Ceturtdienas, 29. novembra, rīts suņukam sākās diezgan neierasti. Saimnieki Etele un Haralds Milgrāvji rosījās pa istabu un paziņoja, ka drīz pie viņa ieradīšoties ciemiņi. Patriks, kā saimnieki viņu dēvē, izdzirdējis skaņu aiz durvīm, tūlīt saspicēja ausis.
Apostījis «Bauskas Dzīves» korespondenti, suņuks saprata, ka šim cilvēkam var uzticēt savu dzīvesstāstu. Tā kā dzīvnieki neprot runāt, Patriks droši atstāja ciemiņus kopā ar saimniekiem, bet pats nesteidzoties, pārliecinošā gaitā devās uz virtuvi. Suņuks vēl atskatījās atpakaļ un nopriecājās, ka viņa dokumenti šorīt nolikti goda vietā uz galda. Patriks ir ar ciltsrakstiem.
Bērni būtu vareni
Pirms desmit gadiem Zaiga Kalniņa Rīgā nopirka kucēnu. Drīz tas pārcēlās uz citu mājvietu pie Zaigas vecākiem Bauskā. Pirmie soļi jaunajā mājā kustonim bija braši, gluži kā īstam varonim. Kādi diez būtu viņa bērni ? Varbūt stipri kā Lāčplēsis? Diemžēl Patriks ir vecpuisis labākajos gados. Viņam netīk, ka saimnieku paziņas brīnās – kā Patriks, būdams glīts suns, nemaz neflirtē ar kucītēm, pat nepaskatās uz daiļā dzimuma pusi. Laikam gan sunim vecpuisim dzīvot ir daudz vieglāk.
Taču Patrikam jāsmejas, kad viņš redz suni, kurš izmisīgi cenšas noķert viltīgu kaķi. Pinkainis ar ņauduļiem māk rast kopēju valodu, jo audzis starp tiem, arī vecumdienas kopā ar kaķi aizrit draudzīgi. Suņuks nekad neizrāda greizsirdību, ja minka tiek apmīļots, jo Patriks dzīvo ar pārliecību – esmu kupls mīlulītis un negribu, lai mans tērps pārmērīgi bieži cieš no čubināšanas. Kad jāpacieš spalvas sakopšana, parasti atskan brīdinošs un spalgs rūciens. Labi, ka Patrikam nav jābrauc uz suņu frizētavu Rīgā. Tad tiktu iztērēts 50 – 70 latu.
Rīvētas vakariņas
Laiku maiņu izjutis arī Patriks. Kucēna gados pārsvarā lietojis cilvēku pārtiku. Kad veterināro aptieku plauktos parādījās suņu barība «Pedigree», saimnieki pirka to. Tagad Patrikam ir ļoti izsmalcināta garšas izjūta un viņš atzīst tikai vienu «Pedigree» veidu.
No rītiem kokerspaniels koridorā pieklājīgi gaida, lai apliek siksniņu un izved pastaigā. Ja pa ceļam gadās sastapt kādu suni, kas augumā lielāks par viņu, Patriks kā tikko izšauta bulta metas klāt un uzrūcot grib to pārliecināt: «Neesmu nekāds sīkais un švakais!» Mazos rējējus pat neievēro. Reiz kāds taksītis gribēja kuplajam melnim uzbrukt, Patriks ar vēsu prātu pagāja nostāk un cīņu nesāka. Parasti pēc pastaigām lielā apetīte tiek mazināta, iztukšojot ēdamtrauciņu. Vakara maltītē ierasts ēst tikai svaigu, rīvētu burkānu. Cepumus un konfektes četrkājis uzskata par kaitīgiem veselībai, to garša viņam netīk.
Bēdās lej asaras
Kustonis pieradis, ka dzīvoklis nav tukšs. Ja gadās, ka visi pošas projām, sunim tiek stāstīts: «Mēs būsim ātri atpakaļ!» Šo vārdu nozīmi Patriks saprot un, ilgojoties pēc saimniekiem, negaudo visās toņkārtās. Tomēr dažreiz mājinieki, atgriežoties dzīvoklī, redz – mīlulis sēž koridorā ar asarām acīs un mitru purniņu, žēli lūkodamies. Tūlīt Patriks Etelei pienes čības. Suņu skolā viņš nav gājis, tāpēc ģeogrāfiju īsti labi nepārzina un dažreiz čības tiek aiznestas uz to pašu vietu, kur tās stāvēja. Saimnieci Patriks ļoti sargā, nelaiž nevienu klāt. Taču, kad atbrauc Zaiga, suns atceras savus kucēna gadus pie viņas, pamet Eteli un kļūst par Zaigas labāko draugu.
Patriks ir muzikāls, prot noturēt meldiņu daudzām spalgām dziesmām un iemīļotajai akordeona spēlei.
Fakti
Angļu kokerspanieliem spalva ir īsāka nekā amerikāņu kokeriem, speciālu kopšanu prasa tikai ausu un kāju apmatojums.
Barošanai jāizvēlas tādi trauki, lai ausis neiekļūtu ēdienā.
Melnie un zeltainie angļu kokeri ir temperamentīgāki, impulsīvāki, nesavaldīgāki par krāsainajiem.
Suņiem ir dzīvespriecīga daba, viņi priecājas par visu. Sirsnīgie kokeri ir radīti, lai mīlētu citus un saņemtu apkārtējo mīlestību.
Kokers ir personība, kas jāciena un ar ko jārēķinās.
No «Lauku Avīzes» tematiskā pielikuma «Suņu Avīze»
